7 lietas, kuras jūs nezināt par postnatālo depresiju

Saturs:

{title}

Å is ir sponsors.

PēcdzemdÄ«bu depresija (PND) ir biežāka nekā jÅ«s domājat. Faktiski katru gadu aptuveni 40 000 Pasaules sievieÅ”u - vai viena no septiņām jaunajām māmiņām - piedzÄ«vo Å”o stāvokli lÄ«dz brÄ«dim, kad viņu bērns ir trÄ«s mēneÅ”us vecs.

Neskatoties uz tās plaÅ”o dabu, joprojām ir liels daudzums PND noslēpumu - un ir svarÄ«gi mēģināt atŔķetināt tik daudz, cik vien iespējams. Jo vairāk mēs visi esam informēti par depresijas riska faktoriem, simptomiem un ārstÄ“Å”anu, jo vairāk mēs varam pamanÄ«t, vai mīļotajam ir vajadzÄ«ga palÄ«dzÄ«ba, vai arÄ« jāsasniedz atbalsts un saņemt palÄ«dzÄ«bu sev tādā veidā, kas darbojas katram no mums.

Šeit ir septiņas lietas, kuras, iespējams, nezināt par PND.

1. Pēcdzemdību depresija ir tāda pati kā jebkura cita depresija

Tas ir tikai tas, ka nākamajā gadā pēc bērna piedzimÅ”anas (tas ir, kad depresija tiek klasificēta kā pēcdzemdÄ«bu periods), jÅ«su garÄ«gā veselÄ«ba var bÅ«t neaizsargātāka - lÄ«dz ar to Ä«paÅ”a uzmanÄ«ba tiek pievērsta jÅ«su dzÄ«ves laikam un pat grÅ«tniecÄ«bas laikā. Ja esat agrāk piedzÄ«vojis depresiju, jÅ«s esat vairāk pakļauti riskam, ka ir PND, un otrādi.

Labā ziņa ir tā, ka ar to saistītā izpratne var palīdzēt dažiem cilvēkiem pārvaldīt depresiju dažādos dzīves posmos.

2. Ir vairāk iespēju palīdzēt nekā jebkad agrāk

Ar lielāku izpratni un pētniecÄ«bu nāk vairāk iespēju meklēt palÄ«dzÄ«bu, kas var bÅ«t sākot no runāŔanas ar kādu par to, kā jÅ«taties saņemt ārstÄ“Å”anu. Dažas no iespējām ietver Ä£imenes ārsta apmeklÄ“Å”anu, psiholoÄ£iskās palÄ«dzÄ«bas meklÄ“Å”anu, psiholoÄ£isku ārstÄ“Å”anu, piemēram, kognitÄ«vās uzvedÄ«bas terapiju (CBT), veselÄ«bas aprÅ«pes speciālista izrakstÄ«tas zāles, zvanot (jÅ«s varat sasniegt Lifeline uz 13 11 14) vai pat izmēģināt jaunu tieÅ”saistē palÄ«dzÄ«ba MumMoodBooster formā.

Ja jÅ«s esat Bupa veselÄ«bas apdroÅ”ināŔanas biedrs slimnÄ«cā vai slimnÄ«cā, kā arÄ« papildu apdroÅ”ināŔana, jÅ«s varat piekļūt arÄ« vecāku un bērnu labklājÄ«bas programmai, kas atbalsta vecākus, kuri jÅ«tas pārsteigti vai cÄ«nās, lai tiktu galā pēc bērna piedzimÅ”anas. Å Ä« programma ietver konfidenciālas konsultācijas, diagnostiku un pastāvÄ«gu atbalstu.

3. PND skar dažādus cilvēkus dažādos veidos

Dažiem depresija var bÅ«t viegla un piedzÄ«vota vairāk kā mazs garastāvoklis vai nejutÄ«gums, kas paceļas uz augÅ”u. Citiem tas var bÅ«t smagāks lÄ«dz brÄ«dim, kad tas traucē ikdienas dzÄ«vi. Parasti, ja jÅ«s esat sajÅ«ta Ŕādā veidā 2 nedēļas vai ilgāk, neatkarÄ«gi no tā, vai tas ir smags vai viegls, un viss, kas atrodas starp tām, ir pienācis laiks lÅ«gt palÄ«dzÄ«bu.

Dažreiz ir grÅ«ti zināt, kā jÅ«s jutÄ«sieties pēc bērna piedzimÅ”anas. JÅ«su partneris un citi, kas atrodas tuvu jums, var darboties arÄ« kā jÅ«su atbalsta tÄ«kls un radÄ«t jebkādas bažas, kas tām varētu bÅ«t.

4. Arī tēviem var būt PND

Kaut kur no 3 lÄ«dz 10 procentiem no jaunajiem tēviem diagnosticē pēcdzemdÄ«bu depresiju, kam lÄ«dzÄ«gi simptomi ir tiem, kurus piedzÄ«vo viņu sievietes. ArÄ« vÄ«rieÅ”u riska faktori ir lÄ«dzÄ«gi, un tie var ietvert sociālo izolāciju, emocionālā atbalsta trÅ«kumu, grÅ«tÄ«bas pielāgoties Å”ai lielajai dzÄ«vei, miega trÅ«kums vai vairāk. Vienmēr cienÄ«gi viens otram ir vērts.

5. Ir pasākumi, ko varat veikt, lai novērstu PND

Eksperti saka, ka preventÄ«vie pasākumi var strādāt dažiem, piemēram, labi ēst, regulāri izmantot, pārvaldÄ«t savas cerÄ«bas un iztērēt laiku sev, bieži vien var bÅ«t noderÄ«gi. Dažiem no Å”iem pasākumiem varētu bÅ«t atŔķirÄ«ba starp depresiju un uzturÄ“Å”anos virs Å«dens, kamēr citi var novērot PND, neskatoties uz visiem centieniem pret to.

Katrā ziņā ir laba lieta, ka, apzinoties un rūpējoties par savu fizisko un garīgo veselību grūtniecības laikā un pēc tās.

6. JÅ«s varētu bÅ«t pārsteigts par to, kas vēl ir bijis Å”ajā ceļā

Tie, kas izvēlas atvērt savu grÅ«tniecÄ«bu, garÄ«gās veselÄ«bas problēmas bieži vien ir pārsteigti, ka citi savā dzÄ«vē saka: "ArÄ« es". JÅ«s ne vienmēr zināt personas problēmas, ar kurām saskaras cilvēki, un ar tik daudziem tÅ«kstoÅ”iem, kuriem katru gadu ir diagnosticēta depresija, visticamāk, ka tur ir kāds, kuru pazÄ«stat.

7. Ja jums ir PND, jūs neesat slikts vecāks

Daudzas mātes ir nobažījuŔās par to, ka tiek vērtētas par depresijas piedzÄ«voÅ”anu, un tas ir saprotams jautājums. PatiesÄ«ba ir tāda, ka Ŕādā veidā sajÅ«ta nepadara jÅ«s mazāk par vecāku. Ar nelielu palÄ«dzÄ«bu jÅ«s varat justies labāk un aprÄ«kotāk, lai tiktu galā ar priekiem un izaicinājumiem, tāpat kā jebkurÅ” cits vecāks.

Å is BUPA iesniegtais raksts.

IepriekŔējais Raksts Nākamais Raksts

Ieteikumi Māmiņāmā€¼