Top 15 bÄrnÄ«bas KriÅ”nas stÄsti bÄrniem
StÄstu stÄstÄ«Å”ana ir ne tikai veids, kÄ vecÄki un bÄrni var piesaistÄ«t obligÄcijas, bet arÄ« vieglu un jautru veidu, kÄ apspriest morÄli un vÄrtÄ«bas. Lasiet tÄlÄk, lai atklÄtu Kunga KriÅ”nas bÄrnÄ«bas stÄstus, ko bÄrni noteikti mÄ«l.
StÄsti par Kungu KriÅ”nu ar morÄli bÄrniem
Kungs KriÅ”na ir viens no populÄrÄkajiem hinduistu dieviem gan bÄrniem, gan pieauguÅ”ajiem. ViÅa stÄsti ir anekdotes, kas piepildÄ«tas ar jautrÄ«bu, smiekliem un labiem ideÄliem. Å eit ir top 15 Kunga stÄsti, lai bÄrni varÄtu baudÄ«t:
1. KriÅ”nas vecÄku stÄsts
Ilgu laiku pirms tam bija karalis Ugrasens, kuram bija divi bÄrni - dÄls Kansa un meita, vÄrdÄ Devaki. Devaki bija maiga persona, bet Kansa bija ļauns. Kad viÅÅ” uzauga, viÅÅ” ievietoja savu tÄvu cietumÄ un pÄrÅÄma karaļa troni, savukÄrt viÅa mÄsa apprecÄjÄs ar karali Vasudevu.
Viena laba diena, Kansa dzirdÄja brÄ«dinÄjumu no debesÄ«m ( akashvaani) - āAstotais jÅ«su mÄsas dÄls kÄdu dienu pieaugs, lai jÅ«s nogalinÄtu.ā Tas kratÄ«ja ļauno Kansa, un viÅÅ” gribÄja nogalinÄt viÅa mÄsu. Bet Vasudevs lÅ«dza savu dzÄ«vi un piekrita ļaut Kansa nogalinÄt astoto bÄrnu. Kansa ieslodzÄ«ja savu mÄsu un vÄ«ru. PÄra astotais bÄrns bija Kungs KriÅ”na, kurÅ” pÄrdzÄ«voja visus mÄÄ£inÄjumus Kansa, lai viÅu nogalinÄtu, un galu galÄ zaudÄja savu ļauno tÄvu.
MorÄls - Ja jÅ«s esat ļauni un jums ir ļauni nodomi, jÅ«s sodÄ«sit par saviem grÄkiem. VienmÄr bÅ«t pozitÄ«vam un domÄjiet par labu darbu darÄ«Å”anu citiem.
2. Kunga KriŔnas piedzimŔana
Devaki un Vasudevs bija ieslodzÄ«ti viÅas brÄlis Kansa. Katru reizi, kad viÅa dzemdÄja bÄrnu, Kansa pats nÄca un nogalinÄja bÄrnu ar tukÅ”Äm rokÄm. Devaki pameta savu septÄ«to dÄlu, bet viÅÅ” mistiski tika pÄrcelts uz karalienes Rohini kungu VrindavÄnÄ, kurÅ” ieradÄs pasaulÄ kÄ KriÅ”nas brÄlis - Balarama.
ViÅu astotais bÄrns ieradÄs pasaulÄ pusnaktÄ« un dzimis cietumÄ. Tas bija Kungs KriÅ”na, un Ŕī Ä«paÅ”Ä diena tiek svinÄta kÄ Janmashtami.
MorÄls - ja kaut kas ir labs, tas vienmÄr bÅ«s. Labi vienmÄr dominÄs pÄr ļaunumu.
3. KÄ Vasudevs izglÄba KriÅ”nas dzÄ«vi
KriÅ”na ir dzimusi ViÅ”nu, un viÅa vecÄki lÅ«dza, lai viÅÅ” kļūtu par parasto bÄrnu, lai viÅi varÄtu viÅu slÄpt no Kansa. Kungs ieteica savam tÄvam paÅemt viÅu uz Vrindavanu un apmainÄ«t viÅu ar jaundzimuÅ”o bÄrnu. Tad maÄ£iski, apsargi cietumÄ nokrita, un visi slÄdzenes un Ä·Ädes atvÄra sevi.
Vasudevs paÅÄma mazo KriÅ”nu un aizgÄja uz Vrindavanu. Kad viÅÅ” nÄca pÄri Yamuna upei, tas tika applÅ«st. Kad Vasudevs joprojÄm mÄÄ£inÄja ŔķÄrsot upi, pÄrnÄcot mazliet KriÅ”nu pÄr galvu, Å«deÅi gandrÄ«z noslÄpumaini sÄka, tiklÄ«dz viÅi pieskÄrÄs KriÅ”nas kÄjÄm, ļaujot viÅam turpinÄt savu braucienu. Tad viÅÅ” sasniedza Yashoda mÄju, nomainÄ«ja bÄrnus un atgriezÄs cietumÄ ar bÄrnu meiteni. Devaki un Vasudevs cerÄja, ka Kansa atbrÄ«vos meiteni, jo pravietojums bija paredzÄjis, ka zÄns nogalinÄs Kansa, bet viÅÅ” neinteresÄja. ViÅÅ” noÄ·Ära bÄrnu no savÄm rokÄm un skÄra viÅu pret akmeni, lai viÅu nogalinÄtu. Bet meitene pÄrvÄrtÄs par dieviete Durgu un pastÄstÄ«ja KanÅ”ai, ka KriÅ”na bija dzÄ«va un sodÄ«s viÅu par sliktiem darbiem.
MorÄls - dažreiz ir spÄki, kas ir Ärpus savas kontroles. Ja jums ir tikai ļauni nodomi, jÅ«s nekad neizdosies.
4. KriŔna un ragana Putana
KriÅ”nas tÄvocis Kansa bija izmisis, lai viÅu nogalinÄtu, tÄpÄc viÅÅ” teica raganu, ko sauc Putana, lai turpinÄtu Å”o uzdevumu. Ragana uzlika kÄ skaista sieviete un lidoja uz KriÅ”nas bÄrnudÄrzu.
ViÅa bija smÄrÄjusi indes uz viÅas sprauslÄm un piedÄvÄja barot KriÅ”nu pienu. KriÅ”nas mÄte nezinÄja viÅas patiesos nodomus, un viÅa atļÄva Putanai viÅu barot. Bet KriÅ”na aizvÄra acis un sÅ«ka dzÄ«vi no viÅas, nogalinot viÅu. Inde viÅam neko nedarÄ«ja, bet, tÄ kÄ viÅa bija darÄ«jusi labu žestu, piedÄvÄjot savu pienu KriÅ”nam, viÅas dvÄsele tika atbrÄ«vota.
MorÄls - nekad tÄ«Å”i nekad nesÄpiet, jo jÅ«s galu galÄ par to maksÄsiet.
5. Kunga KriŔnas mīlestība pret sviestu
Kungs KriÅ”na mÄ«lÄja Ädot sviestu. Ikviens VrindÄvanas pilsÄtÄ bija informÄts par viÅa ļaunumu un mÄÄ£inÄjumiem nozagt sviestu, tÄpÄc viÅÅ” tika saukts par āMaakhan Chorā . KriÅ”nas mÄte Yashoda sasaistÄ«ja sviestu ar augstu virs zemes, lai to slÄptu no KriÅ”nas!
Reiz, kad Yashoda nebija apkÄrt, KriÅ”na sauca savus draugus. ViÅi uzkÄpa viens otram, un viÅam izdevÄs sasniegt sviesta potu! ViÅi visi to nolaida un ÄrkÄrtÄ«gi baudÄ«ja! Bet diemžÄl viÅiem viÅi neapzinÄjÄs, ka Yashoda bija atgriezies! Visi viÅa draugi skrÄja atpakaļ uz savÄm mÄjÄm, bet KriÅ”na saÅÄma nožÄloÅ”anu par to, ka viÅÅ” bija nerÄtns.
MorÄls - VienmÄr klausieties savus vecÄkus un nekad nozagt.
6. Kungs KriŔna un Yashoda
Kungs KriÅ”na bija ļauns bÄrns, un viÅa mÄte Yashoda no tÄ bija noguris! KÄdu dienu viÅa nolÄma sasaistÄ«t viÅu, lai apturÄtu viÅa antics. Yashoda atnesa virvi, lai sasietu viÅu, bet saprata, ka tas ir pÄrÄk mazs. Tad viÅa atveda lielÄku, bet arÄ« izrÄdÄ«jÄs neliela! ViÅa ieguva treÅ”o, bet arÄ« Ä«ss! Toreiz viÅa saprata, ka par savu dÄlu ir kaut kas brÄ«numains. Bet pÄc tam Kungs KriÅ”na ļÄva savai mÄtei piesaistÄ«t viÅu, lai viÅa varÄtu kļūt laimÄ«ga!
MorÄls - ticiet brÄ«numiem, tie var notikt. VienmÄr dariet lietas, lai vecÄki bÅ«tu laimÄ«gi.
7. KriÅ”na Äd dubļus
KÄdu dienu KriÅ”na un viÅa vecÄkais brÄlis Balarama dÄrzÄ savÄca augļus un ogas. TÄ kÄ KriÅ”na vÄl bija bÄrns, viÅÅ” nevarÄja nokļūt kokos, tÄpÄc viÅÅ” pacÄla dubļus no zemes un piepildÄ«ja to mutÄ. PÄrÄjie bÄrni redzÄja, ko viÅÅ” darÄ«ja un sÅ«dzÄjÄs savai mÄtei. Yashoda skrÄja uz viÅu un jautÄja, vai viÅÅ” ir Ädis dubļus. ViÅÅ” satricinÄja galvu, it kÄ nÄ! Yashoda lÅ«dza KriÅ”nu atvÄrt muti, bet viÅÅ” bija tik nobijies, viÅÅ” atteicÄs! Bet, kad viÅa mÄte atdeva viÅam pakaļgalu, viÅÅ” atvÄra muti.
Kad Yashoda izskatÄ«jÄs iekÅ”Ä, dubļu vietÄ viÅa redzÄja visu Visumu viÅa mutÄ! Zvaigznes, debesis, kalni, okeÄni - viss! ViÅa bija dumbstruck, un visa KriÅ”na viÅai bija viena smaidÄ«ga smaids! Toreiz viÅa saprata, ka viÅÅ” nav parasts bÄrns, bet pats Kungs!
MorÄls - VienmÄr klausieties savu mÄti un nekad meli.
8. KriŔna un Kalija
KÄdu dienu, kad KriÅ”na un viÅa draugi spÄlÄja pie Jamunas upes krastiem, viÅu bumba nokrita upÄ, kur simts un desmit cilvÄki vadÄ«ja ÄÅ«sku Kaliju un dzÄ«voja kopÄ ar Ä£imeni.
KriÅ”na ienÄca, lai ielÄdÄtu bumbu, bet Kalija sÄka saindÄt Å«deni ar savu indi. KriÅ”na saskÄrÄs ar viÅu un lÅ«dza viÅam pÄrtraukt saindÄÅ”anos ar Å«deni, bet Kalija atteicÄs. KriÅ”na cÄ«nÄ«jÄs un uzvarÄja lielo ÄÅ«sku, dejojot uz galvas. ViÅÅ” lika ÄÅ«ska atstÄt upi un nekad neatgriezties.
MorÄls - miers ir labÄks risinÄjums nekÄ karÅ”.
9. Kungs KriŔna un Arishthasura
KÄdu dienu Vrindavanam ieradÄs milzÄ«gs vÄrsis un sÄka uzbrukt cilvÄkiem. Neviens nezinÄja, no kurienes tas nÄk, un visi sÄka darboties ar helter-skelter, lai glÄbtu savu dzÄ«vÄ«bu. Tad viÅi nonÄca pie KriÅ”nas, lai lÅ«gtu viÅa palÄ«dzÄ«bu.
Kad KriÅ”na nÄca aci pret aci ar buļļu, viÅÅ” saprata, ka tas faktiski ir dÄmons! Bet KriÅ”na ir spÄcÄ«ga, spÄja cÄ«nÄ«ties ar buļļiem un izurbt savus ragus! Kad cÄ«Åa beidzÄs, dÄmons atstÄja buļļa Ä·ermeni un noliecÄs Kunga priekÅ”Ä. ViÅÅ” viÅam teica, ka viÅÅ” ir Kunga Brihaspati mÄceklis un bija nolÄdÄts, lai kļūtu par dÄmona buļļu, jo viÅÅ” neievÄroja savu skolotÄju.
MorÄle - nekad nepaklausieties saviem vecÄkajiem un skolotÄjiem
10. KriŔna un Keshi
PÄc tam, kad KriÅ”na uzvarÄja dÄmonu buļļu Arishtasuru, gudrais NÄrada devÄs uz Kansu un teica, ka KriÅ”na bija astotais Vasudevs un Devaki dzimuÅ”ais, un bija liktenis izbeigt savu dzÄ«vi. Tas satrieca Kansa tik daudz, ka viÅÅ” izsauca ilgviļÅu zirgu Keshi, lai nogalinÄtu KriÅ”nu.
Zirgu dÄmons aizgÄja un nobiedÄja VrindÄvanas tautu, cerot nogalinÄt KriÅ”nu. Bet KriÅ”na nebija nobijies! ViÅÅ” izaicinÄja Keshi cÄ«nÄ«ties un izsita visus savus zobus ar elkoÅu! Tad KriÅ”na nomira dÄmona zirgu lÄ«dz nÄvei, un pÄc tam tam tika dots jauns nosaukums - KeÅ”ava, kurÅ” nogalinÄja Keshi.
MorÄls - Vai nav jÄbaidÄs un piecelties par sevi.
11. Kungs KriŔna un Kungs Brahma
Kungs Brahma nolÄma vienu reizi spÄlÄt KriÅ”nu. ViÅÅ” teica visiem KriÅ”nas draugiem, lai Åemtu govis un slÄptu alÄ. Kad KriÅ”na nevarÄja atrast kÄdu, viÅÅ” paÅÄma visus savus avatÄrus un atgriezÄs VrindavÄnÄ. Kungs Brahma atnÄca pie Vrindavanas, lai redzÄtu KriÅ”nu kÄ ikvienu, un saprata, ka viÅam nevajadzÄja viÅu izmÄÄ£inÄt!
MorÄls - Jums vienmÄr vajadzÄtu palÄ«dzÄt saviem draugiem.
12. Kungs KriŔna un kalns
Kungs Indra ir lietus Dievs, un tÄpÄc visi lÅ«dza viÅu par savlaicÄ«gu musonu. Bet viens gads, Kungs KriÅ”na ierosinÄja, ka ciema iedzÄ«votÄji drÄ«zÄk pielÅ«dz Govardhanas kalnu. Tas lika Kungam Indrai ļoti dusmÄ«gs, tÄpÄc viÅÅ” vÄtra pÄr Vrindavanu.
KriÅ”na tomÄr aizsargÄja savas tautas, pacelot visu Govardhanas kalnu uz viena pirksta! Tas lika Kungam Indrai saprast savu kļūdu un atvainojÄs KriÅ”nam par vÄtru.
MorÄle - nekad nelietojiet izsitumu lÄmumus dusmÄs, viÅi nekad nevar bÅ«t auglÄ«gi.
13. KriŔna un Kamadhenu
Viena laba diena, govs, ko sauc par Kamadhenu, vÄrsÄs pie Kunga KriÅ”nas. Kamadhenu pastÄstÄ«ja KriÅ”nam, ka viÅa ir ieradusies no vietas, ko sauc par Devaloku, kas ir debesu valstÄ«ba. ViÅa teica, ka gribÄja darÄ«t KriÅ”nas kronÄÅ”anas ceremoniju.
Govs peldÄja Kungu svÄtajÄ Å«denÄ« no debesÄ«m un pat pateicÄs viÅam par visu bÅ«tÅu aizsardzÄ«bu. PÄc tam pats Kungs Indra parÄdÄ«jÄs kopÄ ar Airavatu un paziÅoja, ka KriÅ”na bÅ«s pazÄ«stama kÄ Govinda, kas nozÄ«mÄ visas pasaules Indru!
MorÄls - cieniet visus - cilvÄkus un dzÄ«vniekus.
14. KriŔna un Aghasura
KÄdu dienu, kad KriÅ”na spÄlÄja ar saviem draugiem, viÅi sasniedza kalnu alu. Tas, ko viÅi nezinÄja, bija tas, ka ala bija ragana Putana brÄļa, dÄmona Aghasura, mÄjvieta. Aghasura bija milzu ÄÅ«ska, lai nogalinÄtu KriÅ”nu un viÅa draugus. ViÅi neapzinÄjÄs, ka Aghasura atvÄra muti tik plata, cik alas atvÄrums, lai viÅi staigÄtu pa labi, un viÅÅ” tos Äst.
KriÅ”na saprata, ka kaut kas bija nepareizi, un nolÄma pats ieiet alÄ. Visi dÄmoni kļuva laimÄ«gi, kamÄr Dievi kļuva satraukti, domÄjot, ka KriÅ”na bija izpildÄ«jusi savu galu. Bet padievi lÅ«dza KriÅ”nu, kas tad saprata, kas notiek. ViÅÅ” kļuva lielÄks un lielÄks, lÄ«dz viÅÅ” nomira ÄÅ«ska dÄmonu lÄ«dz nÄvei. ViÅÅ” bija taisnÄ«gs, kÄ tad viÅÅ” atbrÄ«voja dÄmona dvÄseli.
MorÄls - VienmÄr klausieties, kad kÄds sniedz jums labu padomu.
15. KriŔna nogalina Kansa
Kad KriÅ”na uzvarÄja visus dÄmonus un raganas, ko viÅÅ” sÅ«tÄ«ja, Kansa satraukÄs. ViÅÅ” sÅ«tÄ«ja savu kalpu Akruru, lai atvestu KriÅ”nu un viÅa brÄli Balaramu atpakaļ uz Mathuru. ViÅÅ” plÄnoja izaicinÄt zÄnus cÄ«Åas spÄlÄ ar diviem viÅa spÄcÄ«gÄkajiem cÄ«kstotÄjiem. KriÅ”na un Balarama pieÅÄma izaicinÄjumu un viegli uzvarÄja savus pretiniekus un nogalinÄja viÅus.
Kansa zaudÄja savu temperamentu un lika saviem karavÄ«riem izraidÄ«t zÄnus un nogalinÄt arÄ« Vasudevu un Ugrasenu. To dzirdot, KriÅ”na ielÄca stendos, pieklauvÄja Kansa kroni un velk viÅu ar matiem uz cÄ«kstÄÅ”anÄs gredzenu. IzmisÄ«gi pierÄdÄ«t, ka viÅÅ” ir labÄks cÄ«nÄ«tÄjs, Kansa pieÅÄma piedÄvÄjumu cÄ«nÄ«ties pret KriÅ”nu. KriÅ”na tomÄr nogalinÄja viÅu ar vienu spÄcÄ«gu triecienu! Kansa astoÅi brÄļi uzbruka viÅiem, bet Balarama tos visus kopÄ ar savu klubu nogalinÄja. KriÅ”na tika apvienota ar saviem dzimÅ”anas vecÄkiem - Devaki un Vasudevu.
MorÄle - patiesÄ«ba un labestÄ«ba vienmÄr ir noteicoÅ”Ä.
Å ie stÄsti un vÄl daudz vairÄk veido zinÄÅ”anu kopumu, lai bÄrni varÄtu mÄcÄ«ties. SÄciet savu braucienu uz sižetu ar saviem mazajiem, un palÄ«dziet viÅiem atrast ceļu uz labu dzÄ«vi un atalgojot attiecÄ«bas.