11 lietas Katra mamma domÄ par miega režīmu, bet nesaka skaļi
TÄ ir patiesÄ«ba, ko visi atzÄ«st vispÄr: jaunie vecÄki nesaÅem daudz miega. Tas nav ziÅas, un tÄdas vispÄrÄjas zinÄÅ”anas, ka es gandrÄ«z justos muļķīgi. TomÄr, visticamÄk, ir svarÄ«gi, lai mÄs to noskaidrotu, tikai gadÄ«jumÄ, ja ikvienam, kas to lasa, ir mÄjÄs jaundzimuÅ”ais, tÄdÄ gadÄ«jumÄ es pilnÄ«gi negaidu, ka jÅ«s atcerÄsieties kaut ko no malas, lai saÅemtu no gultas uz bÄrnu gultiÅu un atpakaļ. KopÄ ar miega atÅemÅ”anu un apjukumu nÄk vairÄkas lietas, ko visas jaunÄs mammas domÄ par miegu, bet nerunÄ skaļi. Nav tÄ, ka mÄs nevÄlamies teikt tos skaļi, tas ir tikai, ka mÄs esam pÄrÄk noguruÅ”i, lai formulÄtu savas domas, un mÄs esam pÄrÄk noguruÅ”i, lai pat ar saviem mīļajiem, kurus mÄs domÄjam, darÄ«tu plÄnus un mÄs esam pÄrÄk noguruÅ”i, lai atcerÄtos, ko ellÄ mÄs runÄjam.
Nopietni, dzÄ«ve ar jaunu bÄrnu var pÄrvÄrst jÅ«su pasauli otrÄdi, un, protams, Å”ausmÄ«gi, krÄÅ”Åos * veidos, droÅ”i vien sajauks ar savu miega grafiku. TomÄr, varbÅ«t tur ir mierinÄjums, zinot, ka arÄ« citas mammas ir bijuÅ”as. MÄs varam sanÄkt solidÄri un sÄrot miega laikÄ piepildÄ«tas naktis, par kurÄm mÄs esam pÄrliecinÄti, ka mÄs nekad vairs nepieredzÄsimies. Tad, kad miega laiks atgriežas kÄ normÄla Å”tÄpeļŔķiedrÄm mÅ«su dzÄ«vÄ, mÄs varam noslaucÄ«t nostalgicÄ«gi par to, cik gudri mÅ«su jaunie jaundzimuÅ”ie bija, un pat apsveram citu bÄrnu, jo mÄs esam masohisti un laiks ir nežÄlÄ«ga saimniece, kas triks mÅ«s bÄrniem, jo āāmÄs aizmirstam, cik noguris mÄs esam.
TomÄr man tas nav darÄ«ts. Nu, vÄl nav. Mans dÄls ir divus gadus vecs, un divi gadi nav pietiekami, lai dzÄstu savas domas par miegu; domas, ko es biju pÄrÄk noguris, lai izteiktu; domas, kas man ir aizdomas, ka katrai jaunajai mÄtei ir, bet nespÄj sevi pateikt skaļi.
* iespÄjams, ne visai krÄÅ”ÅumÄ, bet vismaz mÄs varam turÄt cerÄ«bu mÅ«su sirdÄ«s, vai ne?
Vai dzÄ«ve vienmÄr jutÄ«sies kÄ nekad nebeidzama finÄla nedÄļa?
Vai es kÄdreiz gulÄÅ”u vÄlreiz? Vai Å”is bÄrns atkal gulÄs? Vai Ŕīs lietas notiks vienlaicÄ«gi? Kas ir dzÄ«ve? Kas es esmu?
Kafija nav sliktÄkÄ nomaiÅa
Es domÄju, ka, ja es miega vietÄ nomainÄ«Å”u kÄdu vielu, tas varÄtu bÅ«t daudz briesmÄ«gÄks nekÄ kafija. ReizÄm bija sajÅ«ta, ka mana aukstÄ brÅ«ve bija vienÄ«gÄ lieta, kas mani turÄja no sabrukuma.
Es nožÄloju katru dienu, ko es domÄju 7 AM (OK, 8 AM)
Å Ä«s 8 vakara sanÄksmes tagad ir skaisti greznas. Man, es biju tik muļķis. Jauks, guloÅ”s muļķis.
Mans bÄrns izskatÄs adorable un pÄrsteidzoÅ”s, kamÄr viÅi miega un viss ir satriecoÅ”s
Es domÄju, vismaz bÄrni ir gudri, kad viÅi guļ, vai ne? Ja es bÅ«Å”u nomodÄ un skatÄs uz kÄdu citu, kas darÄ«s to, ko es vÄlos, es daru, es priecÄjos, ka varu novÄrtÄt, cik salds viÅi izskatÄs.
āGulÄt, kamÄr bÄrns guļā
Nopietni, ja es guļ, kamÄr bÄrns guļ, tad kurÅ” gatavojas skatÄ«ties uz griestiem un klausÄ«ties viÅu elpot? Tas ir Ä«sts jautÄjums.
Vai man ir kÄda jauna mammas hormona pulsa caur manu vÄnÄm tieÅ”i tagad?
Es domÄju, nesaÅem mani nepareizi, es biju nopietni izsmelts un nezinÄju no augÅ”as, vai pa kreisi no labÄs puses, vai otrdien no piektdienas. Bet, ja jÅ«s domÄjat, ka miega laikÄ jaunÄs mammas faktiski darbojas, tad tur ir arÄ« maÄ£ija. Citos dzÄ«ves laikos es varÄju tikko pÄrvietoties pÄc vienas Äetras vai piecas stundas nakts, bet ar jaundzimuÅ”o, jÅ«s ar to nodarbojÄt vairÄkas nedÄļas laikÄ un rokÄties kÄ boss.
Divi pÄcpusdienÄ ir labi laiks, lai dotos uz gultu, lÅ«dzu, nedariet Å”o dÄ«vainu
Es mÄ«lu savu Ä£imeni, es tieÅ”Äm un patiesi daru. To sakot (rakstiski), ja kÄds no viÅiem mÄÄ£ina atkal nepaziÅot pÄcpusdienas vidÅ«, tiks veiktas krasas un nepiecieÅ”amÄs izmaiÅas.
[Nesaprotams Gibberish]
BÅ«sim reÄli, reizÄm mÄs nespÄjam veidot pilnÄ«gas domas, kad mÄs esam bez miega. Es nebÅ«tu priecÄ«gs, ja es neiekļautu vismaz cepures galu absolÅ«tÄ muļķībÄ.
Es nekad domÄju, ka Äetras stundas gulÄtu, ka tas bÅ«tu labs
Protams, es gribÄtu izvÄlÄties piecus vai seÅ”us (es nevaru teikt septiÅus vai astoÅus, es negribu bÅ«t mantkÄrÄ«gs un nereÄls), bet pÄc garas divu vai trÄ«s stundu garas slodzes? JÄ, Äetras stundas jÅ«tas pÄrsteidzoÅ”s .
Å Ä« ir nÄkamÄ lÄ«meÅa fiziskÄ diskomforta sajÅ«ta ...
Es domÄju, tas ir kÄ izsalcis trÄ«s mÄneÅ”us taisni, bez jebkÄdÄm jautrÄm daļÄm, kuras jÅ«s varat turÄt, kad galva ir tualetÄ, un jÅ«s jÅ«taties kÄ nÄve. Tehniski tas kļūst mazliet jautri, kad bÄrns sÄk smaidÄ«t, bet tas nav gluži tas pats.
... Bet mans bÄrns ir tÄ vÄrts
Tas ir tas, kas tas ir, vai ne? Mans dÄls ir divus gadus vecs, un viÅÅ” nesen nesen guļ (klauvÄ uz koka), bet, ja man to vÄlreiz vajadzÄtu darÄ«t, es gribÄtu. Es domÄju, ka, iespÄjams, bÅ«s jÄsagatavo citam bezmiega naktÄ«m, bet, protams, ellÄ jÄ, tas ir pilnÄ«gi tÄ vÄrts.