11 Lietas, ko neviens jums neteiks par līdzdzemdību, bet es gribu
Pirms es kļuvu par mÄti, es acÄ«mredzot apzinÄjos, ka vecÄkiem bÅ«tu grÅ«ti. Es zinÄju, ka es bÅ«tu izsmelts un ka man bÅ«tu daudz pienÄkumu un ka man bÅ«tu jÄpieÅem daži ļoti nopietni lÄmumi. TomÄr es nesapratu, cik sarežģīta bÅ«tu vecÄku audzinÄÅ”ana. Ir lietas, ko neviens jums neziÅos par kopÄ«gu vecÄkiem; Lietas, kas radÄ«tu reÄlistiskÄkas cerÄ«bas jaunajÄm mÄmiÅÄm, tÄpat kÄ man, kam nav nekÄdas pÄrsteiguma idejas par to, kas viÅiem ir.
Kad es uzzinÄju, ka es esmu stÄvoklÄ« un nolÄmu, ka gribu bÅ«t mÄte, es neesmu precÄjusies. Es tikko sÄku iepazÄ«t savu partneri, un, rÅ«pÄ«gi apsverot to, ko nozÄ«mÄ vecÄki, un novÄrtÄjot mÅ«su jaunÄs attiecÄ«bas, mÄs abi nolÄmÄm, ka mÄs varÄtu bÅ«t vecÄki, kÄ indivÄ«di un kopÄ. Es uzskatu, ka mÄs esam diezgan lÄ«dzÄ«gi, un mÄs esam vienisprÄtis par tik daudzÄm lietÄm, bet tas nenozÄ«mÄ, ka kopÄ«ga vecÄku audzinÄÅ”ana ir bijusi vienkÄrÅ”a. Vai tas cÄ«nÄs, lai cÄ«nÄ«tos pret domu, ka mÄs esam kaut kÄ mazÄki vecÄki, jo mÄs neesam precÄjuÅ”ies, vai tas piekrÄ«t nepiekrist vai atrast kÄdu kompromisu, kad mums ir dažÄdas idejas par vecÄkiem kopumÄ; kopÄ«ga vecÄkiem ir grÅ«ti. TÄpat kÄ mÄtei, tas nav viss varavÄ«ksnes un tauriÅi, kÄpÄc daudzi cilvÄki un sabiedrÄ«ba kopumÄ novestu pie jums ticÄt.
Par laimi, tÄ kÄ ideja par "Ä£imeni" ir attÄ«stÄ«jusies un arvien vairÄk cilvÄku saprot, ka Ä£imenei nav jÄmeklÄ kÄds veids, kÄ novÄrtÄt un ievÄrot, kopÄ«gas vecÄku attiecÄ«bas tiek atklÄti apspriestas godÄ«gi un reÄli . Es esmu vairÄk priecÄ«gs papildinÄt Å”o diskusiju, jo, lai gan es esmu bijis tikai mÄte divus gadus, es daudz uzzinÄju par to, ko nozÄ«mÄ bÅ«t par vecÄku. Å eit ir tikai dažas no Ŕīm stundÄm:
Tas nav viegli
Nav svarÄ«gi, vai tavs vecÄks ir kÄds, kuru tu paÅ”laik iepazÄ«si, pastÄvÄ«gi atrodaties tajÄ paÅ”Ä lapÄ, ar uzticamu Ä£imenes locekli vai fantastisku draugu, kuru jÅ«s gandrÄ«z nekad neapstrÄ«dat; vecÄku audzinÄÅ”ana nav vienkÄrÅ”a. Tas ir vienkÄrÅ”i, nÄ. Es ļoti mÄ«lu savu lÄ«dzcilvÄku, un es domÄju, ka mÄs atrodamies tajÄ paÅ”Ä lapÄ attiecÄ«bÄ uz daudzÄm lietÄm, it Ä«paÅ”i par vecÄkiem, bet mÄs cÄ«nÄmies, un mÄs nepiekrÄ«tam, un mÄs saskaramies ar lÄmumiem, kas ir vienkÄrÅ”i grÅ«ti kopÄ«gi .
JÅ«s ne vienmÄr piekritÄ«siet
JÅ«s varat runÄt par iespÄjamÄm vecÄku izvÄles iespÄjÄm un apspriest ticÄ«bas sistÄmas, lÄ«dz jÅ«s esat zilÄ krÄsÄ, bet lÄ«dz brÄ«dim, kad esat vecÄks, kas saskaras ar konkrÄtu situÄciju, jÅ«s nevarat droÅ”i pateikt, kÄ jÅ«s reaÄ£Äsit vai ko jÅ«s nolemjat . PrÄta pÄrmaiÅas un izvÄles tiek mainÄ«tas, un, iespÄjams, jÅ«s, iespÄjams, nepiekrÄ«tat jÅ«su vecÄku partnerim par dažÄm lietÄm. Pat ja jums abiem ir viens mÄrÄ·is, tas nenozÄ«mÄ, ka jÅ«s esat tÄ pati persona ar tÄdu paÅ”u priekÅ”statu par to, kÄ nokļūt Å”ajÄ mÄrÄ·Ä«. Mans vecÄku partneris un mÄs abi mÄ«lam savu dÄlu gabalos un uzskatÄm sevi par lÄ«dzÄ«gi domÄjoÅ”iem, bet mums dažkÄrt ir dažÄdi domÄÅ”anas veidi, kÄ Å”Ä« mÄ«lestÄ«ba veidos mÅ«su lÄmumus un izvÄli. Tas ir normÄli un godÄ«gi, tieÅ”i tas, kas notiek, ja divi cilvÄki cenÅ”as kaut ko darÄ«t kopÄ.
JÅ«s ne vienmÄr gribÄsiet lÄ«dzinÄties savam vecÄkam
Es mÄ«lu savu partneri, bet man ne vienmÄr patÄ«k mans partneris. Man nepatÄ«k mans partneris, kad mÄs iebilstam par ieroÄu kontroli. Man nepatika mans partneris, kad es biju naktÄ«, kad baroju bÄrnu ar krÅ«ti (atkal), un viÅÅ” guļot pie manis. Man nepatÄ«k mans partneris, ja viÅÅ” apÅ”auba lÄmumu, ko es pieÅemu, pat ja viÅÅ” to dara visdraudzÄ«gÄkajÄ veidÄ. Es vienmÄr mÄ«lu viÅu, es ne vienmÄr viÅam patÄ«k.
To paÅ”u varu teikt par manu mÄti un savu brÄli un saviem labÄkajiem draugiem. Tikai tÄpÄc, ka tu mÄ«li vai rÅ«pÄjies par kÄdu, nenozÄ«mÄ, ka jÅ«s vienmÄr tiem patiks vai piekrÄ«tat viÅiem vai pat novÄrtÄsit viÅu klÄtbÅ«tni. Tas ir diezgan dabiski, jÅ«s, puiÅ”i. Tas nav uzskatÄms par jÅ«su attiecÄ«bÄm vai cik jÅ«s rÅ«pÄjaties, tas nozÄ«mÄ tikai to, ka jÅ«s esat cilvÄks, kurÅ” kļūst neapmierinÄts.
Dažreiz kompromiss nav iespÄjams
Kompromisa nosaukums ir spÄles, kurÄ piedalÄs vecÄkiem, bet tas ne vienmÄr ir iespÄjams. DzÄ«ve vienkÄrÅ”i nedarbojas Å”ÄdÄ veidÄ, diemžÄl, tÄpÄc kÄds ir spiests "nokļūt savÄ ceļÄ", bet citam bÅ«s jÄpakļaujas tam, ka kÄdam no vecÄkiem ir vajadzÄ«gs vai vÄlas vai nolemj, vai nu ir prioritÄte, vai arÄ« ir taisnÄ«ba. JÅ«s ne vienmÄr "uzvarÄsit", bet godÄ«gi, "uzvarÄt" argumentu vai vienmÄr bÅ«t tÄdam, kas pieÅem lÄmumus, nevajadzÄtu bÅ«t tavam vecÄkam kÄ mÄrÄ·im.
JÅ«su Ego bÅ«s jÄpÄrÅem sÄdeklis
Es bÅ«Å”u pirmais, kas atzÄ«s, ka kopumÄ un Ä«paÅ”i tad, kad runa ir par jÅ«su bÄrniem, jÅ«su lepnuma norÄ«Å”ana un jÅ«su ego atlaiÅ”ana var bÅ«t grÅ«ts. MÄs visi vÄlamies darÄ«t visu iespÄjamo, un, ja mÄs saprotam, ka tas, ko mÄs uzskatÄ«jÄm par labÄko, patiesÄ«bÄ nebija labÄkais, tas var bÅ«t demoralizÄjoÅ”s, vismazÄk sakot. Tas ir grÅ«ts, un pierakstÄ«ties ir nepiecieÅ”ams, bet jums ne vienmÄr bÅ«s taisnÄ«ba. Dažreiz tavs vecÄku gribas un tajos brīžos, kad jums bÅ«s jÄiesÅ«c un jÄatzÄ«st, ka tu esi nepareizi un ļÄva savam ego uzvarÄt. Uzticiet man, rullÄ«Å”i mainÄ«sies, un jÅ«s arÄ« bÅ«siet atvainoÅ”anÄs beigÄs.
Tas var bÅ«t grÅ«ti lÄ«dzsvarot to, ko vÄlaties vai kam ir nepiecieÅ”ams
LÄ«dzsvaroÅ”ana, tÄpat kÄ pieauguÅ”ais, nav nekas cits kÄ paplaÅ”inÄts lÄ«dzsvaroÅ”anas akts. Tas var bÅ«t ļoti grÅ«ts, lai lÄ«dzsvarotu to, kas jums nepiecieÅ”ams un ko vÄlaties un pelnÄ«juÅ”i, ar kÄdas citas personas vajadzÄ«bÄm un vÄlmÄm. Tas var nozÄ«mÄt jÅ«su mazuli, bet tas noteikti var (un bieži vien arÄ«) nozÄ«mÄt arÄ« jÅ«su vecÄku. JÅ«su lÄ«dzmÄtes vecÄkam bÅ«s nepiecieÅ”ams pÄrtraukums, tÄpat kÄ jÅ«s. JÅ«su lÄ«dzstrÄdÄjoÅ”ajam vecÄkam bÅ«s jÅ«tama kÄ viÅi tiek dzirdÄti, tÄpat kÄ jÅ«s. JÅ«su lÄ«dzmÄtes vecÄkiem bÅ«s jÄpieÅem lÄmumi un jÅ«tama apstiprinÄta Å”ajos lÄmumos, tÄpat kÄ jÅ«s. Å o vajadzÄ«bu lÄ«dzsvaroÅ”ana ar savu bÅ«s sarežģīta, un dažreiz jÅ«s abi neizdosies. Tas ir labi, ja un kad tas notiek. VienkÄrÅ”i izvÄlieties visu, kas ir atpakaļ, un turpiniet praktizÄt.
Ir daži lÄmumi, kurus jÅ«s nesaÅemsiet ...
Atvainojiet, bet kopÄ«ga vecÄku audzinÄÅ”ana nenozÄ«mÄ, ka abi cilvÄki vienmÄr pieÅem lÄmumus. Dažreiz jÅ«s nesaÅemsiet veidu, kÄ jÅ«su vecÄku vajadzÄ«bÄm vai vÄlmÄm. Dažreiz tas bÅ«s jÅ«su vecÄkais, kurÅ” saÅem galÄ«go lÄmumu par to, kas viÅiem un jÅ«su bÄrnam ir labÄkais. TieÅ”i tÄ tas notiek.
... Un daži lÄmumi JÅ«su lÄ«dzautors nesaÅem saka
Un, protams, reizÄm jÅ«su partneris vecÄkiem nesaÅems arÄ« teicienu. Ja jÅ«s nolemjat un / vai varat barot bÄrnu ar krÅ«ti, jÅ«su vecÄks nesaÅems vÄrdu, kad barojat bÄrnu ar krÅ«ti vai kÄ barojat bÄrnu ar krÅ«ti vai cik ilgi barojat bÄrnu ar krÅ«ti. Ja jÅ«s esat dzemdÄ«bas vecums, jÅ«su lÄ«dzmÄtes vecÄkam nebÅ«s jÄsaka, kÄ jÅ«s nolemjat dzemdÄt, vai arÄ« esat izvÄlÄjies, vai esat dzemdÄjis vai nav ÄrstÄts. Kad runa ir par jÅ«su Ä·ermeni, jÅ«s saÅemsiet galÄ«go vÄrdu, pat ja tas var ietekmÄt jÅ«su bÄrnu.
Apgalvojums (kad tas ir izdarÄ«ts veselÄ«gÄ veidÄ) ir normÄls ...
AcÄ«mredzot ir pÄri, kas nekad nespÄj cÄ«nÄ«ties, bet man vÄl ir jÄdomÄ un / vai pat dzirdÄju par vienu. CÄ«Åa ir normÄla, kad to dara veselÄ«gÄ veidÄ un nedaudz neizbÄgama, it Ä«paÅ”i, ja jÅ«s esat izsmelts un neapmierinÄts un atbildÄ«gs par citu dzÄ«vi. Faktiski, cÄ«Åa faktiski var bÅ«t izdevÄ«ga gan jÅ«su bÄrnam, gan jÅ«su kopÄ«gajai vecÄku attiecÄ«bai, tÄpÄc neaizmirstiet, ja jÅ«s nepÄrtraukti nepiekrÄ«tat jÅ«su vecÄku partnerim vai vÄ«zu pretÄji. Es personÄ«gi esmu uzzinÄjis vairÄk no argumentiem, kas man bija kopÄ ar savu partneri, nekÄ laikiem, par kuriem mÄs esam aizrautÄ«gi vienojuÅ”ies.
... Un tas nenozÄ«mÄ, ka neesat
Tikai tÄpÄc, ka jÅ«s nepiekrÄ«tat vai pat neapstrÄ«dat, nenozÄ«mÄ, ka jÅ«s un jÅ«su partneris vecÄkiem, kas ir vecÄki, nespÄj. Arguments nav tas, kÄ izskatÄs neveiksmes. DomstarpÄ«bas nav tÄdas, kÄ izskatÄs neveiksmes. KamÄr jÅ«s divi turpinÄt sazinÄties un attÄ«stÄ«ties un mÄcÄ«ties, lai jÅ«s varÄtu bÅ«t labÄkie vecÄki, jÅ«s varat bÅ«t vai nu kopÄ, vai atseviŔķi, jÅ«s neesat neveiksmÄ«gi.
Tas ir to vÄrts
Tas tieÅ”Äm ir patiesi. Pat manÄ neapmierinÄtÄkajÄ laikÄ, kad es neredzu acu aci pret aci ar savu partneri un es vÄlos izvilkt savus matus vai palaist prom vai mest savas rokas gaisÄ ar pilnÄ«gu un izsmalcinÄtu sakÄvi, tas ir tÄ vÄrts. Ir vÄrts argumentus (jo viÅi ir veseli), un tas ir vÄrts kompromisu (jo viÅi iet abos virzienos), un tas ir vÄrts par vidi, ko mÄs pastÄvÄ«gi strÄdÄjam, lai radÄ«tu mÅ«su dÄlam.