Palīdzība maziem bērniem mācīties pašregulāciju

Saturs:

Šajā pantā

• Kad un kā attīstās pašregulācija?
• Padomi pašregulācijas izveidei
• Vai ir nepieciešams pašregulējums?

Pašregulācija palīdz bērniem radīt atbilstošas ​​reakcijas uz apkārtējiem stimuliem. Labi definēta vide un strukturētas vadlīnijas var dot pozitīvas izmaiņas mazuļu pašregulācijas prasmēs.

Pašregulācija ir spēja, kas palīdz bērniem novērtēt apkārtējos notikumus un situācijas un rīkoties pēc tam, kad ir iekļautas jau esošās zināšanas. Pašregulācijas prasmes ir pamats atbilstošai bērnu uzvedībai, sociālajai kompetencei, akadēmiskajam sasniegumam un to vispārējam pieaugumam. Līdz ar to ātrāk bērni mācās attīstīt pašpārvaldi, vieglāk viņiem ir ierobežot savas emocijas un dot pareizu virzienu viņu domāšanai.

Kad un kā attīstās pašregulācija?

Tiek uzskatīts, ka bērni sāk acīmredzami atspoguļot pašregulācijas īpašības ap 18-24 mēnešu vecumu, kas ir arī laiks, kad viņi ir sociāli informēti un var sazināties ar cilvēkiem, kas ir viņu kontaktā. Kad viņi nobriest, viņi iemācās izmantot izvēli, attīsta toleranci, piedzīvo neapmierinātību, saprot sekas un domā pirms rīcības.

Tomēr katrs bērns ir atšķirīgs, un viņi var paņemt savu laiku, lai kļūtu par autonomiem izglītojamiem. Daži no tiem ir mierīgi un kontrolēti, savukārt citiem ir dažāda intensitāte. Tāpat arī bērni ar īpašām vajadzībām, tiem, kam nav vajadzīgā vecāku atbalsta vai ir pakļauti nepiemērotai / stresa audzināšanai, var saskarties ar aizkavēšanos vai pretestību iegūt pašpārvaldes spējas.

Padomi pašregulācijas izveidei

Vecākiem un citiem pieaugušajiem, kas uzrauga uzraudzību, ir jāpieņem šīs pašregulācijas attīstības stratēģijas, kas ne tikai ļauj pārvērst pieredzi mazuļiem, bet arī netraucē viņu dabiskajai zinātkārii izpētīt sociālo vidi. Šeit ir daži noderīgi pašregulācijas padomi:

• Izveidojiet atbalstošu, strukturētu vidi ar paredzamu rutīnu. Tas palīdzēs maziem bērniem uzzināt, ko sagaidīt un ko no tiem sagaida.
• Ietveriet labi plānotas aktivitātes vai spēles ikdienas grafikā, kas var iemācīt viņiem koncentrēties un praktiski ierobežot. Piemēram, viņi var spēlēt “kļūt par statujas” spēli, kur viņi dejo lēni un ātri mūzikas numuri un kļūst kustīgi kā statuja, tiklīdz mūzika apstājas.
• Mudiniet viņus veikt lomu spēles vai izlikties, kas var palīdzēt viņiem izprast savu un citu uzvedību.
• Vecāki var pierādīt pareizo uzvedību un būt par paraugu saviem bērniem.
• Sniedziet ieteikumus un norādes, izmantojot vārdus, izteiksmes vai žestus, lai iegūtu bērnu uzmanību un ilgāku laiku saglabātu viņu interesi par konkrētu darbību.
• Saglabājiet mazus bērnus prom no darbībām vai situācijām, kas tos novērš.
• Sniedziet virkni darbu un nedariet vai izmantojiet ikdienas situācijas, izskaidrojot to sekas. Piemēram, „Ievietojiet kurpes statīvā” vai „Neceļojieties ar velosipēdu, nēsājot ķiveri, jūs varat sabojāt.”
• Slavējiet savus bērnus, ja viņiem piemīt atbilstoša pašregulējošā rīcība. Tas palielinās viņu uzticību un iedrošinās viņus turpināt pašvirzīties. Ļaujiet bērniem atbrīvoties no savas neapmierinātības vai dusmām, nogādājot tos klusā stūrī un viegli pamudinot atvērt savas jūtas.
• Dažos gadījumos vecākiem ir labi parādīt mazuļiem, ka esat dusmīgs par viņu nepareizo uzvedību. Tomēr ir ieteicams dziļi elpot un pirms reaģēšanas veikt dažus mirkļus.

Vai ir nepieciešams pašregulējums?

Jā, pašregulācija ir tikpat svarīga kā akadēmiskās prasmes bērniem. Tā novirza savas jūtas, domas un uzvedību pareizajā virzienā. Bērni, kas ir labā pašpārvaldē, ļoti labi darbojas savās akadēmiskajās aprindās, un viņiem ir labāka spēja kontrolēt situācijas vai atbilstoši reaģēt.

Atcerieties, ka mazuļi pakāpeniski apgūs pašregulācijas prasmes tikai ar laiku, pieredzi, uzturoties labvēlīgā vidē un ar mīlestības atbalstu viņu sociālajiem kontaktiem.