Vēsture aiz sievieÅ”u dienas

Saturs:

{title}

Šajā pantā

  • Sākums
  • ANO loma
  • Tautas kultÅ«rā

8. martā katru gadu tiek novērota Starptautiskā sievieÅ”u diena, un no jauna tiek uzsvērta sievieÅ”u iespējas. Gadu gaitā Ŕī diena ir zaudējusi savu sociāli politisko nozÄ«mi un kļuvusi par dienu, kad sievietes parasti tiek novērtētas par savu ieguldÄ«jumu pasaules sabiedrÄ«bā. Izprotot Starptautiskās sievieÅ”u dienas vēsturi, var patiesi novērtēt tās nozÄ«mi.

Vairāk nekā pirms 100 gadiem Starptautiskā sievieÅ”u diena tika atzÄ«ta par dienu, kad tiks svinēta un novērtēta sieviete. SievieÅ”u dienas mantojumam ir taisnÄ«ga to upuru un cīņu daļa. Bet Å”odien tā tiek uzskatÄ«ta par dienu, kad tiek atzÄ«ts un novērtēts sievieÅ”u ieguldÄ«jums sabiedrÄ«bā, ekonomikā un politikā. Atgādinot SievieÅ”u dienas vēsturi un pamatu, var nonākt, lai pilnÄ«bā izprastu Ŕīs dienas jēgu un svinētu to ar pilnu dedzÄ«bu.

Sākums

1908. gadā apģērbu ražoÅ”anas nozares sievietes strādāja Ņujorkā. Viņu prasÄ«bas bija Ä«sākas darba stundas, labāka darba samaksa un uzlaboti darba apstākļi. Streiks tika sadalÄ«ts bez rezultātiem. LÄ«dz ar to 1909. gadā Amerikas Sociālistiskā partija svinēja 28. februāru kā sievieÅ”u dienu, lai pieminētu un godinātu 1908. gada streiku.

1910. gadā, Kopenhāgenā, Sociāldemokrātu grupa izveidoja Starptautisku sievieÅ”u dienu. Pēc tam 1911. gadā tika organizētas Austrijas, Dānijas, Vācijas un Å veices sarÄ«kojumi, kuros piedalÄ«jās vairāk nekā miljons vÄ«rieÅ”u un sievieÅ”u, pieprasot sekojoÅ”as sievieÅ”u tiesÄ«bas - balsstiesÄ«bas, tiesÄ«bas uz valsts amatu, tiesÄ«bas uz darbu, profesionālo apmācÄ«bu un diskriminācijas izbeigÅ”anu uz darbu. 1917. gadā sievietes Krievijā sāka streikot par ā€žMaizi un mieruā€, kā rezultātā pagaidu valdÄ«ba pieŔķīra tiesÄ«bas balsot sievietēm.

KopÅ” tā laika, gadu gaitā, 8. martā daudzās valstÄ«s un vēlÄ“Å”anu apgabalos vērojama starptautiska sievieÅ”u diena. Å Ä« diena tiek uzskatÄ«ta par oficiālu brÄ«vdienu Padomju SavienÄ«bā, un Ķīnā sievietēm tiek dota puse dienas no darba, lai atzÄ«mētu sievieÅ”u dienu.

ANO loma

Apvienoto Nāciju Organizācija ir bijusi visaktÄ«vākā un starptautiski atzÄ«tākā organizācija, kas ir savienojusi sievieÅ”u dienu ar sociāli nozÄ«mÄ«gām tēmām. Gadu gaitā ANO ir devusi daudzus atzÄ«tus un ietekmÄ«gus runātājus, kā arÄ« aktÄ«vistus, lai pārstāvētu sievieÅ”u pilnvaru cēloni. Katru gadu tiek izvēlēta vienreizēja tēma, lai svinētu SievieÅ”u dienu, SievieÅ”u nedēļu un SievieÅ”u iespējas. Deviņdesmitajos gados ANO saistÄ«ja pasaules mieru ar SievieÅ”u dienu kā vienlaicÄ«gu tēmu, ievērojot 1910. gadu sievieÅ”u aktivitātes sākotnējos posmus.

Gadu gaitā ANO tēmas sievietēm veltÄ«tajā dienā ir ņemtas vērā daudzi dedzinoÅ”i jautājumi, piemēram, vardarbÄ«ba pret sievietēm, izpratne par AIDS, sievieÅ”u tiesÄ«bas uz izglÄ«tÄ«bu un darbu, lauku sievieÅ”u mazināŔana, sievieÅ”u tirdzniecÄ«ba, nabadzÄ«ba, bads un sievieÅ”u stāvoklis. mazāk attÄ«stÄ«tās valstis.

{title}

Tautas kultūrā

Kaut arÄ« SievieÅ”u diena tika izveidota kā sievieÅ”u aktÄ«visma simbols, un katru gadu tika svinēta, lai vēl vairāk veicinātu sievieÅ”u lÄ«dzdalÄ«bu sociālpolitiskos un ekonomiskos jautājumos. MÅ«sdienu pasaulē sievieÅ”u diena ir kļuvusi par iespēju parādÄ«t cieņu un atzinÄ«bu sievietēm. Lai gan tādās valstÄ«s kā Ēģipte un Afganistāna, kur sievieÅ”u tiesÄ«bas joprojām rada bažas, sievieÅ”u diena joprojām ir politiski svarÄ«ga.

AttÄ«stÄ«tākajās un jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s sievieÅ”u diena tagad tiek svinēta lÄ«dzÄ«gi Mātes dienai. Katrai valstij ir bijuÅ”as izcilas sievietes, kas ir mainÄ«juÅ”as vēstures gaitu, un SievieÅ”u diena tiek uzskatÄ«ta par iespēju svinēt Ŕīs gaismas.

Daudzas kopienas un sociālās aktÄ«vistu grupas arÄ« Å”odien godina purpura lenti. Starptautiskā mērogā Ŕī diena ir vairākkārt saistÄ«ta ar citiem bÅ«tiskiem iemesliem, piemēram, vardarbÄ«bu Ä£imenē, sievieÅ”u droŔību darbā, sievieÅ”u lÄ«dzdalÄ«bu un cīņu pret krÅ«ts vēzi.

SievieÅ”u dienas vēsture ir piepildÄ«ta ar daudziem upuriem un cīņām, ko sievietes ir veikuÅ”as dažādās profesionālās un sociālās situācijās. Pat lÄ«dz pat Å”ai dienai viņi turpina saskarties ar diskrimināciju dzimuma dēļ un cenÅ”as brÄ«vi izjaukt Å”os negodÄ«gos sociālos jautājumus. Ja ir viena lieta, ko var mācÄ«ties no sievieÅ”u dienas vēstures, tas ir tāds, ka mēs esam nogājuÅ”i garu ceļu, un sievietes Å”odien bauda daudzas brÄ«vÄ«bas, ko viņi nebija pirms gadsimta. Tomēr mums ir ilgs ceļŔ, un jādara daudz, lai lolot un respektētu sievietes garu.

IepriekŔējais Raksts Nākamais Raksts

Ieteikumi Māmiņāmā€¼