VÄsture aiz sievieÅ”u dienas
Å ajÄ pantÄ
- SÄkums
- ANO loma
- Tautas kultÅ«rÄ
8. martÄ katru gadu tiek novÄrota StarptautiskÄ sievieÅ”u diena, un no jauna tiek uzsvÄrta sievieÅ”u iespÄjas. Gadu gaitÄ Å”Ä« diena ir zaudÄjusi savu sociÄli politisko nozÄ«mi un kļuvusi par dienu, kad sievietes parasti tiek novÄrtÄtas par savu ieguldÄ«jumu pasaules sabiedrÄ«bÄ. Izprotot StarptautiskÄs sievieÅ”u dienas vÄsturi, var patiesi novÄrtÄt tÄs nozÄ«mi.
VairÄk nekÄ pirms 100 gadiem StarptautiskÄ sievieÅ”u diena tika atzÄ«ta par dienu, kad tiks svinÄta un novÄrtÄta sieviete. SievieÅ”u dienas mantojumam ir taisnÄ«ga to upuru un cÄ«Åu daļa. Bet Å”odien tÄ tiek uzskatÄ«ta par dienu, kad tiek atzÄ«ts un novÄrtÄts sievieÅ”u ieguldÄ«jums sabiedrÄ«bÄ, ekonomikÄ un politikÄ. AtgÄdinot SievieÅ”u dienas vÄsturi un pamatu, var nonÄkt, lai pilnÄ«bÄ izprastu Ŕīs dienas jÄgu un svinÄtu to ar pilnu dedzÄ«bu.
SÄkums
1908. gadÄ apÄ£Ärbu ražoÅ”anas nozares sievietes strÄdÄja Å ujorkÄ. ViÅu prasÄ«bas bija Ä«sÄkas darba stundas, labÄka darba samaksa un uzlaboti darba apstÄkļi. Streiks tika sadalÄ«ts bez rezultÄtiem. LÄ«dz ar to 1909. gadÄ Amerikas SociÄlistiskÄ partija svinÄja 28. februÄru kÄ sievieÅ”u dienu, lai pieminÄtu un godinÄtu 1908. gada streiku.
1910. gadÄ, KopenhÄgenÄ, SociÄldemokrÄtu grupa izveidoja Starptautisku sievieÅ”u dienu. PÄc tam 1911. gadÄ tika organizÄtas Austrijas, DÄnijas, VÄcijas un Å veices sarÄ«kojumi, kuros piedalÄ«jÄs vairÄk nekÄ miljons vÄ«rieÅ”u un sievieÅ”u, pieprasot sekojoÅ”as sievieÅ”u tiesÄ«bas - balsstiesÄ«bas, tiesÄ«bas uz valsts amatu, tiesÄ«bas uz darbu, profesionÄlo apmÄcÄ«bu un diskriminÄcijas izbeigÅ”anu uz darbu. 1917. gadÄ sievietes KrievijÄ sÄka streikot par āMaizi un mieruā, kÄ rezultÄtÄ pagaidu valdÄ«ba pieŔķīra tiesÄ«bas balsot sievietÄm.
KopÅ” tÄ laika, gadu gaitÄ, 8. martÄ daudzÄs valstÄ«s un vÄlÄÅ”anu apgabalos vÄrojama starptautiska sievieÅ”u diena. Å Ä« diena tiek uzskatÄ«ta par oficiÄlu brÄ«vdienu Padomju SavienÄ«bÄ, un ĶīnÄ sievietÄm tiek dota puse dienas no darba, lai atzÄ«mÄtu sievieÅ”u dienu.
ANO loma
Apvienoto NÄciju OrganizÄcija ir bijusi visaktÄ«vÄkÄ un starptautiski atzÄ«tÄkÄ organizÄcija, kas ir savienojusi sievieÅ”u dienu ar sociÄli nozÄ«mÄ«gÄm tÄmÄm. Gadu gaitÄ ANO ir devusi daudzus atzÄ«tus un ietekmÄ«gus runÄtÄjus, kÄ arÄ« aktÄ«vistus, lai pÄrstÄvÄtu sievieÅ”u pilnvaru cÄloni. Katru gadu tiek izvÄlÄta vienreizÄja tÄma, lai svinÄtu SievieÅ”u dienu, SievieÅ”u nedÄļu un SievieÅ”u iespÄjas. DeviÅdesmitajos gados ANO saistÄ«ja pasaules mieru ar SievieÅ”u dienu kÄ vienlaicÄ«gu tÄmu, ievÄrojot 1910. gadu sievieÅ”u aktivitÄtes sÄkotnÄjos posmus.
Gadu gaitÄ ANO tÄmas sievietÄm veltÄ«tajÄ dienÄ ir Åemtas vÄrÄ daudzi dedzinoÅ”i jautÄjumi, piemÄram, vardarbÄ«ba pret sievietÄm, izpratne par AIDS, sievieÅ”u tiesÄ«bas uz izglÄ«tÄ«bu un darbu, lauku sievieÅ”u mazinÄÅ”ana, sievieÅ”u tirdzniecÄ«ba, nabadzÄ«ba, bads un sievieÅ”u stÄvoklis. mazÄk attÄ«stÄ«tÄs valstis.
Tautas kultÅ«rÄ
Kaut arÄ« SievieÅ”u diena tika izveidota kÄ sievieÅ”u aktÄ«visma simbols, un katru gadu tika svinÄta, lai vÄl vairÄk veicinÄtu sievieÅ”u lÄ«dzdalÄ«bu sociÄlpolitiskos un ekonomiskos jautÄjumos. MÅ«sdienu pasaulÄ sievieÅ”u diena ir kļuvusi par iespÄju parÄdÄ«t cieÅu un atzinÄ«bu sievietÄm. Lai gan tÄdÄs valstÄ«s kÄ ÄÄ£ipte un AfganistÄna, kur sievieÅ”u tiesÄ«bas joprojÄm rada bažas, sievieÅ”u diena joprojÄm ir politiski svarÄ«ga.
AttÄ«stÄ«tÄkajÄs un jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s sievieÅ”u diena tagad tiek svinÄta lÄ«dzÄ«gi MÄtes dienai. Katrai valstij ir bijuÅ”as izcilas sievietes, kas ir mainÄ«juÅ”as vÄstures gaitu, un SievieÅ”u diena tiek uzskatÄ«ta par iespÄju svinÄt Ŕīs gaismas.
Daudzas kopienas un sociÄlÄs aktÄ«vistu grupas arÄ« Å”odien godina purpura lenti. StarptautiskÄ mÄrogÄ Å”Ä« diena ir vairÄkkÄrt saistÄ«ta ar citiem bÅ«tiskiem iemesliem, piemÄram, vardarbÄ«bu Ä£imenÄ, sievieÅ”u droŔību darbÄ, sievieÅ”u lÄ«dzdalÄ«bu un cÄ«Åu pret krÅ«ts vÄzi.
SievieÅ”u dienas vÄsture ir piepildÄ«ta ar daudziem upuriem un cÄ«ÅÄm, ko sievietes ir veikuÅ”as dažÄdÄs profesionÄlÄs un sociÄlÄs situÄcijÄs. Pat lÄ«dz pat Å”ai dienai viÅi turpina saskarties ar diskriminÄciju dzimuma dÄļ un cenÅ”as brÄ«vi izjaukt Å”os negodÄ«gos sociÄlos jautÄjumus. Ja ir viena lieta, ko var mÄcÄ«ties no sievieÅ”u dienas vÄstures, tas ir tÄds, ka mÄs esam nogÄjuÅ”i garu ceļu, un sievietes Å”odien bauda daudzas brÄ«vÄ«bas, ko viÅi nebija pirms gadsimta. TomÄr mums ir ilgs ceļŔ, un jÄdara daudz, lai lolot un respektÄtu sievietes garu.