NekavÄjoties negaidÄ«ju savu jaundzimuÅ”o
Kad es biju grÅ«tniece pirmo reizi, es vÄlos skatÄ«ties dzemdÄ«bu video tieÅ”saistÄ no mÄtÄm, kas tikÄs ar jaundzimuÅ”ajiem. JÅ«s zinÄt tos. Izmantota mÄte labprÄt strÄdÄ mūžīgi un mūžīgi; viÅas partneris mati matus no viÅas sejas un stÄsta viÅai, ka viÅÅ” dara pÄrsteidzoÅ”u darbu. Kad bÄrns beidzot ierodas, viÅa sasniedz savu mazo balinÄÅ”anas balvu. ApbÄdinot prieka asaras, viÅa skatÄs uz savu partneri, kurÅ” spÄ«d ar aizrautÄ«bu. ViÅi bija brÄ«niŔķīgi mirkļi, kas mani bieži pameta, un man bija vajadzÄ«ba pÄc savas emocionÄlÄs apsveikuma ar savu bÄrnu, ka es tik ilgi augu tik daudzus mÄneÅ”us.
TÄtad iedomÄjieties, cik vÄ«lu es biju, kad man beidzot bija mana meitene, Äetras dienas vÄlu, un es ne raudÄju. Es nevÄlÄjos. Man tieÅ”Äm nebija daudz reakcijas. TajÄ laikÄ es to noslÄ«pÄju lÄ«dz ļoti spÄcÄ«gam (pÄrÄk spÄcÄ«gs, saskaÅÄ ar manu Ärsta reakciju) epidurÄlai vai varbÅ«t izsmelÅ”anai. Vai tas bija mani hormoni? Vai man bija pÄcdzemdÄ«bu depresija? Kas bija ar mani nepareizi?
Ätri uz priekÅ”u Å”odien, kad es sÄdÄju Å”eit rakstot, es baroju savu 4 mÄneÅ”u veco dÄlu. Mana piegÄde ar viÅu bija Ätra. ViÅÅ” bija dzimis 30 minÅ«Å”u laikÄ pÄc ieraÅ”anÄs slimnÄ«cÄ. Nebija laika epidurÄlam, tÄpÄc I. Felt. Viss. Bet, kad tas viss bija beidzies, un es pirmo reizi turÄju savu mazo, lipÄ«go, rozÄ Ä·ermeni, es joprojÄm neticu. Es vÄl joprojÄm smieties. Es joprojÄm nepÄrskatÄ«ju savu vÄ«ru ar tÄ«ru prieku. Un Å”oreiz es nevarÄju vainot savas nejutÄ«gÄs emocijas par manu Ä·ermeÅa nejutÄ«gumu.
Es negribÄju tikt tiesÄts par patiesÄ«bas stÄstÄ«Å”anu. NÄ, es uzreiz neesmu "iemÄ«lÄjies" ar savu bÄrnu.
Ar abÄm grÅ«tniecÄm man bija sajÅ«sminÄti cilvÄki, kas man jautÄja, ko es nezinu, kÄ atbildÄt. ViÅi lÅ«dza dažus variantus: "Vai tu neesi tik mÄ«lestÄ«bÄ pret savu bÄrnu?" Es nezinÄju, kÄ atbildÄt, jo es negribÄju spriest par patiesÄ«bas stÄstÄ«Å”anu. NÄ, es uzreiz neesmu "iemÄ«lÄjies" ar savu bÄrnu. Ne mans pirmais bÄrns, ne arÄ« mans otrais bÄrns. Tas nenozÄ«mÄ, ka man nepatÄ«k mani bÄrni. Es viÅus pÄrceltu uz debesÄ«m un zemi, bet es ar viÅiem nebiju mÄ«lestÄ«bÄ uzreiz. Ir grÅ«ti iemÄ«lÄt kÄdu, kas liek jums gandrÄ«z aizmigt braukÅ”anas laikÄ, jo visu laiku esat tik izsmelts. Vai arÄ« Å”auj bez pÄrtraukuma, kad mÄÄ£inÄt veikt vakariÅas. Vai arÄ« rada milzÄ«gu spriedzi jÅ«su attiecÄ«bÄm ar savu partneri. Es mÄ«lu savus bÄrnus, bet man nepatÄ«k jaundzimuÅ”ais. Un tas ir labi.
Es domÄju, ka beidzot es sÄku baudÄ«t savu meitu, kad viÅa bija aptuveni 4 mÄneÅ”us veca. LÄ«dz tam laikam viÅa sirsnÄs sirdis izkausÄja, kad viÅa pasmaidÄ«ja vai smÄjÄs, bet man nebija adorÄcijas par viÅu kÄ Å”odien. Tagad viÅa ir 2 gadus veca un viÅa ir mana mīļÄkÄ persona uz planÄtas. ViÅa liek man smieties katru dienu, un viÅa piepilda manu sirdi ar prieku. Pat tad, ja viÅai ir rupjÄ«ba, dempinga zivju Ädieni pa visu grÄ«du vai atsakÄs Äst neko vakariÅÄm, izÅemot keÄupu. Mana sirds ir pilnÄ«ga viÅas dÄļ. Un tagad, kad mans dÄls sÄk smieties un spÄlÄt, manas sajÅ«tas viÅam pieaug arvien vairÄk.
Ja jÅ«s esat viena no tÄm sievietÄm, kas turÄja savu jaundzimuÅ”o rokÄs un dzirdÄja kora eÅÄ£eļus, tas acÄ«mredzami nav jums. Bet, ja jÅ«s esat viena no tÄm sievietÄm, kuras mazliet iemÄ«lÄja, lai iemÄ«lÄtu mazo sveÅ”inieku, kurÅ” padarÄ«ja pilnÄ«gu haosu jÅ«su dzÄ«vÄ, vienkÄrÅ”i ziniet, ka neesat viens pats. Nekas nav kÄrtÄ«bÄ ar jums. Tas ir labi, lai Åemtu laiku, lai iepazÄ«tu savu mazuli, pirms Ŕīs papildu Ä«paÅ”Äs izjÅ«tas izplÅ«st no iekÅ”puses.
Pat ja jums bija jÄiet cauri IVF gadiem, lai iegÅ«tu Å”o bÄrnu, vai bija jÄgaida mÄneÅ”i, lai to pieÅemtu, vai ja viÅi ir jÅ«su varavÄ«ksnes bÄrns. Jums nav jÅ«taties vainÄ«gi, un tas nav slikts vecÄks. Jo, kad jÅ«s varat pÄrliecinoÅ”i kliegt no jumtiem, "I LOVE THIS BABY!" JÅ«su jÅ«tas bÅ«s spÄcÄ«gas, un tÄs bÅ«s sÄ«va, tÄpat kÄ mana.
Å is stÄsts sÄkotnÄji parÄdÄ«jÄs POPSUGAR pasaulÄ, lasiet to Å”eit un atrodiet vairÄk par Facebook.