Es runÄju ar saviem dÄliem par Stanfordas izvaroÅ”anas lietu, un Å”eit ir KÄpÄc
Es redzu labus cilvÄkus, kad paskatos uz saviem Äetriem dÄliem. Es redzu vÄ«rieÅ”us, kas ir pÄrdomÄti un smieklÄ«gi, un pÄtagu gudri. Es redzu vÄ«rieÅ”us, kas manis nodod manas lietas, kas pievÄrÅ” uzmanÄ«bu apkÄrtÄjai pasaulei, kas ir iesaistÄ«ta un apzinÄs. Divi no maniem dÄliem ir augsti vÄ«rieÅ”i ar jaukÄm draudzÄm, sievietes (es ceru) viÅi izturas ar cieÅu. TÄpÄc man jÄspÄj atpÅ«sties, vai ne? Esmu darÄ«jis savu darbu kÄ mÄte un sieviete. NÄ. Pat ja es viÅus mÄ«lu un es domÄju, ka viÅi ir pÄrsteidzoÅ”i cilvÄki, es joprojÄm runÄju ar saviem dÄliem par Stanfordas izvaroÅ”anas lietu. Es runÄju ar viÅiem dažu iemeslu dÄļ: tÄpÄc, ka es gribu pÄrliecinÄties, ka viÅi netieÅ”i saprot piekriÅ”anu, jo es vÄlos, lai viÅi domÄ par atbildÄ«bu un tÄpÄc, ka es gribu, lai viÅi patiesi domÄtu par tÄdiem vÄ«rieÅ”iem, kurus viÅi vÄlas bÅ«t.
Brock Turner, jauns, priviliÄ£Äts cilvÄks, kurÅ” seksuÄli uzbruka bezsamaÅÄ esoÅ”ai sievietei aiz savÄcÄja, vajÄ mani gan kÄ sieviete, gan kÄ dÄlu mÄte. Protams, viÅa rÄ«cÄ«ba mani vajÄ, bet viÅa pilnÄ«gs atteikums uzÅemties jebkÄdu atbildÄ«bu par savÄm darbÄ«bÄm mani vajÄ vÄl vairÄk. Ko darÄ«t, ja viÅÅ” bÅ«tu mans dÄls? Es nesen domÄju par to daudz. KÄ es reaÄ£Ätu, ja tas bÅ«tu mans dÄls? Vai es reaÄ£Äju, piemÄram, Broka Turnera tÄvu, Dan Turner, un mÄÄ£inu attaisnot mana dÄla uzvedÄ«bu? Vai man, tÄpat kÄ Dan Turner, es neredzu manu dÄla izvaroÅ”anu un uztraucos tikai ar mana dÄla labklÄjÄ«bu? Vai es uztraucos par viÅa uzkodu paradumiem un apgalvoju, kÄ Dan Turners izdarÄ«ja vÄstulÄ tiesnesim, ka seÅ”i mÄneÅ”i cietumÄ ir āstÄvÄ cena, kas jÄmaksÄ par 20 minÅ«tÄm no viÅa 20 plus dzÄ«ves gadiemā?
Elle. NÄ.
NesaÅem mani nepareizi. Mani dÄli ir manas dzÄ«ves absolÅ«tas mÄ«lestÄ«ba. Es nezinu nevienu labÄku cilvÄku visÄ pasaulÄ. Es mÄ«lu viÅus neatkarÄ«gi no tÄ, ko viÅi darÄ«ja, absolÅ«ti. Bet attaisnojiet viÅus par seksuÄlu uzbrukumu kÄdam? NÄ. Nav absolÅ«ti nekÄda attaisnojuma, ka jebkÄda veida seksuÄla saskarsme ar sievieti bez viÅas piekriÅ”anas. Ne alkohols, nevis "partijas dzÄ«vesveids" - nekas. Un tas ir mans darbs kÄ dÄlu mÄtei, lai vadÄ«tu Å”o punktu mÄjÄs katru iespÄju, ko es saÅemu. Ne tÄpÄc, ka es domÄju, ka mani dÄli ir kaitÄ«gi cilvÄki. VienkÄrÅ”i tÄpÄc, ka es labprÄtÄk saÅemtu viÅu informÄciju mÄjÄs no manis nekÄ citur.
Kad mÄs apspriedÄm Stanfordas izvaroÅ”anas gadÄ«jumu, mÄs galvenokÄrt runÄjam par upuri. MÄs esam runÄjuÅ”i par savu drosmÄ«go, spÄcÄ«go vÄstuli. MÄs esam runÄjuÅ”i par to, kas bija pÄdÄjais 16 viÅas dzÄ«ves mÄneÅ”iem, un par to, kas bÅ«tu bijis, lai viÅas dziedinÄtu. Ja viÅa kÄdreiz pilnÄ«bÄ dziedinÄs no Turnera "20 minÅ«tÄm".
Un, kamÄr mÄs runÄjÄm par Turneru un viÅa tÄvu, par cietuÅ”o un tiesnesi, mÄs runÄjÄm arÄ« par diviem spÄ«dÄ«giem piemÄriem, kÄdus cilvÄkus es ceru.
Divi zviedru studenti Carl-Fredrik Arndt un Peter Jonsson bija vÄ«rieÅ”i, kas notika pÄc Broka Turnera, kas "pameta" bezsamaÅÄ esoÅ”u sievieti uz universitÄtes Palo Alto pilsÄtiÅas. ViÅi pÄrtrauca uzbrukumu un devÄs vajÄties, kad Turners mÄÄ£inÄja bÄgt. KÄ upuris teica savÄ paziÅojumÄ:
Es gulÄju ar diviem velosipÄdiem, kurus es uzlÄ«mÄjuÅ”u virs savas gultas, lai atgÄdinÄtu, ka Å”ajÄ stÄstÄ ir varoÅi. Ka mÄs meklÄjam viens otru. Lai bÅ«tu zinÄms visiem Å”iem cilvÄkiem, jÅ«tama viÅu aizsardzÄ«ba un mÄ«lestÄ«ba, es nekad neaizmirsÄ«Å”u.
Jo ne visi priviliÄ£Ätie jaunie vÄ«ri izrÄdÄs kÄ Brock Turners. PastÄv morÄles drosme un godÄ«gums, un es gribÄtu ticÄt, ka mani dÄli atÅems Å”o spÄcÄ«go mÄcÄ«bu no Ŕīs briesmÄ«gÄs traÄ£Ädijas.