JaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ts (Ophthalmia Neonatorum) - pÄrskats
Å ajÄ pantÄ
- Kas ir Oftalmia Neonatorum?
- JaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ta cÄloÅi
- Pazīmes un simptomi
- Diagnoze
- KomplikÄcijas
- ÄrstÄÅ”ana
- Profilakse
JaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ts, medicÄ«niski pazÄ«stams kÄ Ophthalmia Neonatorum, ir acs slimÄ«ba, kas rodas jaundzimuÅ”ajiem. To lielÄkoties izraisa infekcija, ko bÄrns ieguvis bÄrna piedzimÅ”anas laikÄ vai drÄ«z pÄc tam. Tas ir biežÄk sastopams jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s, jo Ä«paÅ”i ÄzijÄ un ÄfrikÄ. Å ajÄ rakstÄ izklÄstÄ«ti jaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ta cÄloÅi, ÄrstÄÅ”anas iespÄjas un profilakses pasÄkumi.
Kas ir Oftalmia Neonatorum?
Oftalmija neonatorums ir konjunktivÄ«ts mazuļiem, kuri ir vecÄki par mÄnesi. KonjunktivÄ«ts parasti ir infekcijas izraisÄ«ta konjunktÄ«vas iekaisums vai acu iekÅ”ÄjÄ virsma. JaundzimuÅ”ie inficÄjas no mÄtes vai no apkÄrtnes drÄ«z pÄc dzimÅ”anas. Tas ir viens no visbiežÄk sastopamajiem acu slimÄ«bu veidiem jaundzimuÅ”ajiem un ir pilnÄ«bÄ ÄrstÄjams, ja tiek diagnosticÄts savlaicÄ«gi. TomÄr dažos smagos gadÄ«jumos pastÄv pastÄvÄ«gas rÄtas iespÄjamÄ«ba, kas var pat izraisÄ«t aklumu.
JaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ta cÄloÅi
JaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ta cÄloÅus var klasificÄt, pamatojoties uz to, vai tas ir infekcijas veids vai neinfekcijas veids. Infekcijas veidu izraisa viens vai vairÄki infekcijas veidi, bet neinfekciozais vai aseptiskais veids ir saistÄ«ts ar Ä·Ä«miskÄs vielas kontaktu.
1. Infekcijas ON
Infekcijas ON var izraisÄ«t baktÄriju vai vÄ«rusu infekcijas. BÄrns, saÅemot dzemdÄ«bu kanÄlu, nogÄdÄ no mÄtes inficÄÅ”anÄs laikÄ. Infekcijas iespÄjamÄ«ba ir augsta, ja tÄ ir sejas prezentÄcija (sejas-pirmÄs vai zoda augÅ”as stÄvoklis dzemdÄ) piegÄde vai ceturtdaļu atbalsts. Dažos retos gadÄ«jumos bÄrns var inficÄties ar inficÄtu amnija Ŕķidrumu membrÄnas plÄ«suma laikÄ. Infekciju cÄloÅi ir Å”Ädi:
- BaktÄrija: tÄdas baktÄrijas kÄ Chlamydia un N. gonorrhea ir vieni no izplatÄ«tÄkajiem jaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ta izraisÄ«tÄjiem. Tas veido gandrÄ«z 70% no infekcijas infekcijas gadÄ«jumiem. MÄte, kurai ir seksuÄli transmisÄ«vÄs slimÄ«bas, pÄrnÄsÄ Å”Ä«s baktÄrijas savÄ maksts un dzemdÄ«bu laikÄ tÄs nodod bÄrnam. Citas infekcijas izraisoÅ”as baktÄrijas ir Staphylococcus aureus, Streptococcus haemolyticus un Streptococcus pneimonija. InfekciozÄ konjunktivÄ«ta gadÄ«jumi gadu gaitÄ ir samazinÄjuÅ”ies sakarÄ ar progresÄjoÅ”u grÅ«tniecÄ«bas skrÄ«ningu un seksuÄli transmisÄ«vo slimÄ«bu izplatÄ«bas samazinÄÅ”anos.
- VÄ«russ: herpes simplex vÄ«russ (HSV 2) ir mazÄk izplatÄ«ts infekciozÄ jaundzimuÅ”Ä konjunktivÄ«ta cÄlonis.
2. Nav inficÄjoÅ”a ON
Profilaktisko sudraba nitrÄtu lieto jaundzimuÅ”ajiem, lai novÄrstu gonorejas infekcijas izplatÄ«Å”anos. Å im sudraba nitrÄtam ir tendence kairinÄt jaundzimuÅ”o acu konjunktÄ«vu un var izraisÄ«t nopietnus sterila konjunktivÄ«ta veidus. Hloramfenikols, eritromicÄ«ns un neomicÄ«ns ir droÅ”s aizstÄjÄjs sudraba nitrÄta lietoÅ”anai, un daudzi Ärsti ir samazinÄjuÅ”i Ŕīs kaitÄ«gÄs Ä·Ä«miskÄs vielas lietoÅ”anu.
Pazīmes un simptomi
ZÄ«daiÅiem, kuriem ir jaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ts, pirmajÄ dzimÅ”anas mÄnesÄ« parÄdÄs viens no Å”Ädiem simptomiem:
- IzvadÄ«Å”ana no konjunktÄ«vas - klasisks konjunktivÄ«ta simptoms ir balta izdalÄ«Å”anÄs, kas var saturÄt gļotas, strutas vai abus, no konjunktÄ«vas.
- PietÅ«kuÅ”i plakstiÅi, kas dod acÄ«m slÄgtu izskatu
- sÄpes vai jutÄ«gums acs ÄbolÄ
- kairinÄjums, apsÄrtums un nepÄrtraukta asaroÅ”ana (Ä·Ä«miskÄ konjunktivÄ«ts)
- pÄrmÄrÄ«ga konjunktÄ«vas tÅ«ska
- preseptÄlÄ celulÄ«ts
- VÄ«rusu infekcijas gadÄ«jumÄ periokulÄrie vezikulÄri un virspusÄji punkta keratÄ«ts
Simptomi sÄk parÄdÄ«ties piecu dienu laikÄ pÄc dzemdÄ«bÄm gonorejas infekcijas gadÄ«jumÄ, kamÄr tas aizÅem no piecÄm dienÄm lÄ«dz 28 dienÄm pÄc dzimÅ”anas, konjunktivÄ«ts, ko izraisa hlamÄ«diju infekcija.
Diagnoze
Kad simptomi sÄk parÄdÄ«ties jaundzimuÅ”ajam, Ärsts veic pÄris testus, lai apstiprinÄtu diagnozi,
- IzplÅ«des kultÅ«ra: TÄ kÄ izplÅ«de no acs nes izraisa organismu, Ŕķidruma kultÅ«ra tiek veikta ar mÄkslÄ«gu barotni. BaktÄriju vai vÄ«rusa augÅ”ana apstiprina infekcijas infekcijas diagnostiku. Papildu pÄtÄ«jums tiek veikts arÄ«, lai precÄ«zi noteiktu cÄlonisko organismu.
- Acu pÄrbaude: FluoresceÄ«na pÄrbaude acÄ«m var palÄ«dzÄt Ärstiem, novÄrtÄjot konjunktivÄ«ta apjomu. ParastÄ acs fiziskÄ pÄrbaude var arÄ« dot pirmÄs rokas priekÅ”statu par Å”o slimÄ«bu.
- MÄtes pÄrbaude: Ja Ärsts aizdomÄs par bakteriÄlu vai vÄ«rusu infekciju kÄ konjunktivÄ«ta cÄloni, mÄte tiek pÄrbaudÄ«ta attiecÄ«bÄ uz jebkÄdÄm seksuÄli transmisÄ«vÄm slimÄ«bÄm.
- GadÄ«juma vÄsture: rÅ«pÄ«ga diagnozes analÄ«ze var palÄ«dzÄt rÅ«pÄ«gi analizÄt sÄkuma laiku, jo katram jaundzimuÅ”Ä konjunktivÄ«ta veidam ir unikÄls laiks.
KomplikÄcijas
Ätra ÄrstÄÅ”ana ar antibiotikÄm, parasti samazina infekciju un samazina komplikÄciju iespÄjamÄ«bu. TomÄr, ja nav pienÄcÄ«gas ÄrstÄÅ”anas, bÄrnam var rasties Å”Ädas komplikÄcijas: \ t
- pseidomembrÄnu veidoÅ”anÄs
- sabiezinÄtÄ palpebral konjunktÄ«va
- perifÄra pannusa veidoÅ”anÄs
- radzenes dūmainība
- stafiloma
- radzenes perforÄcija
- endoftalmīts
- radzenes tūska
- pastÄvÄ«ga aklums
Var rasties arÄ« dažas sistÄmiskas komplikÄcijas, piemÄram, vidusauss iekaisums, pneimonÄ«ts, rÄ«kles un taisnÄs zarnas kolonizÄcija, meningÄ«ts, artrÄ«ts utt.
ÄrstÄÅ”ana
ÄrstÄÅ”ana parasti ir vÄrsta uz infekcijas samazinÄÅ”anu un konjunktivÄ«ta simptomu korekciju.
- Antibiotikas kurss: Katru infekcijas veidu ÄrstÄ ar piemÄrotu antibiotiku vecumam atbilstoÅ”Äs devÄs. Daži smagi infekcijas gadÄ«jumi papildinÄti ar iekŔķīgi lietojamu antibiotiku. BaktÄriju infekcijÄm parasti tiek izmantota 1% tetraciklÄ«na vai 0, 5% eritromicÄ«na. BÄrniem ar gonokoku infekcijÄm 50 mg / kg ceftriaksona.
- SÄlsÅ«dens skaloÅ”ana: SÄls Ŕķīdums tiek izmantots, lai nomazgÄtu acu un iztÄ«rÄ«tu infekcijas noplÅ«di
Profilakse
JaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ta profilaksi var veikt ar Å”Ädiem paÅÄmieniem
- IdentificÄt un ÄrstÄt mÄti, kas inficÄjusies. ParedzamÄs mÄtes var pÄrbaudÄ«t, vai nav gonorejas vai hlamÄ«dijas infekcijas. Ja ne grÅ«tniecÄ«bas laikÄ, vismaz pirms piegÄdes, Å”o infekciju pÄrbaude ir obligÄta.
- Aseptisko apstÄkļu uzturÄÅ”ana piegÄdes laikÄ un jaundzimuÅ”Ä acu tÄ«rÄ«Å”ana ar sterilu materiÄlu.
- Ja mÄtei ir zinÄma infekcija, priekÅ”roka tiek dota Ä·eizargriezienam, salÄ«dzinot ar maksts ievadÄ«Å”anu, lai mazinÄtu bÄrna iespÄjas saslimt ar infekciju.
- DroÅ”u antibiotiku, piemÄram, eritromicÄ«na, izmantoÅ”ana acu infekcijÄm jaundzimuÅ”ajiem, nevis sudraba nitrÄta pilieniem.
- ZÄ«daiÅiem, kas dzimuÅ”i mÄtÄm, kas inficÄjuÅ”Äs, bet neparÄdÄs nekÄdas konjunktivÄ«ta pazÄ«mes, rÅ«pÄ«gi jÄnovÄro, vai nav jaunu pazÄ«mju.
JaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ta biežums ir ievÄrojami samazinÄjies visÄ pasaulÄ, izÅemot dažas jaunattÄ«stÄ«bas valstis, pateicoties vispÄrÄjam informÄtÄ«bas pieaugumam un labÄkai piekļuvei medicÄ«nas pakalpojumiem. Pareiza un savlaicÄ«ga medicÄ«niskÄ aprÅ«pe, jaundzimuÅ”o konjunktivÄ«ts ir pilnÄ«gi ÄrstÄjams un reti redzams.