KÄpÄc es neļaus manai meitai bÅ«t sociÄlo mediju klÄtbÅ«tnei
Kad es biju grÅ«tniece, es biju jÅ«su bÅ«tisks pÄrspÄ«lÄtÄjs. Katru nedÄļu es ievietoju Facebook paplaÅ”inÄtÄs midsection attÄlu. Es ļauÅ”u cilvÄkiem uzzinÄt, cik daudz mana meita nosver (un cik daudz es nosveru) pÄc katras pÄrbaudes, un es paÅÄmu savus draugus un Ä£imeni virtuÄlÄ ceļojumÄ pa katru sonogrammu, katru babymoonu izbraucienu un katru tieksmi. Es biju lepns mamma. Satraukts mamma-to-be. VÄl Å”oks, āoh sh * t, tas tieÅ”Äm notiek?ā - mamma-to-be. Å odien, gandrÄ«z divus gadus vÄlÄk, nav daudz mainÄ«jusies. Es joprojÄm esmu pÄrspÄ«lÄts. Un kÄ rakstnieks, pÄrspÄ«lÄÅ”ana ir sava veida par. Es paļaujos uz sevis paÅ”sajÅ«tu un dalÄ«Å”os atvaļinÄjuma fotogrÄfijas no katra brauciena. Bet es nesÅ«tÄ«Å”u attÄlus no manas meitas tieÅ”saistÄ - ne uz Facebook, Instagram, mana emuÄra, vai vÄl nevÄlamo sociÄlo platformu.
FotogrÄfiju ievietoÅ”ana manÄ mazulÄ« var bÅ«t riskanta. BÄ«stams. TurklÄt manas meitas fotogrÄfijas pieder viÅai, un es domÄju, ka tas ir patieÅ”Äm svarÄ«gi. Es gribu, lai viÅa man pastÄstÄ«tu, ko viÅa jÅ«tas komfortabli - un kur es zinu, ka daži var domÄt, kas ir tas, kam ir Å”is svÄtÄ«gs cÄli? AcÄ«mredzot, kÄdas tiesÄ«bas ir vienam sievietei un vienai Ä£imenei, iespÄjams, nav piemÄrotas citam - un es piekrÄ«tu 100 procentiem. Bet manÄ Ä£imenÄ un manam bÄrnam mans vÄ«rs un es esam nolÄmuÅ”i nepublicÄt attÄlus, kas rÄda viÅas seju. Un mÄs esam aizgÄjuÅ”i tik tÄlu, lai lÅ«gtu draugus un Ä£imeni darÄ«t to paÅ”u.
Es vÄlos, lai es varÄtu ievietot attÄlu par viÅas spageti mÄrci vai sportot ar maskÄÅ”anas lentu. Es vÄlos, lai es varÄtu dalÄ«ties ar viÅas fotogrÄfijÄm savÄ HelovÄ«na tÄrpÄ vai sÄžot pie ZiemassvÄtku vecÄ«Å”a klÄpja vai no mÅ«su pirmÄs Ä£imenes brÄ«vdienas. Bet es negribu.
Galvenais iemesls, kÄpÄc mÄs saglabÄjam mÅ«su meitenes seju, ir tÄpÄc, ka mÄs uzskatÄm, ka viÅai nevajadzÄtu nonÄkt pie Facebook vai jebkurÄ vietÄ internetÄ, kamÄr viÅa nav gatava. KamÄr viÅa to nevÄlas. Å Ä« izvÄle pieder manai meitai, un lÄ«dz brÄ«dim, kad viÅa varÄs mums pastÄstÄ«t citÄdi, mÄs turÄsim viÅas seju no interneta.
Tas nav tas, ka man nepatÄ«k mana meita. Es to daru ļoti daudz, un es vÄlos, lai es jums parÄdÄ«tu visu, cik viÅa ir mīļota. ViÅa ir visprecÄ«zÄkÄ lieta, ko es jebkad esmu darÄ«jis, un ikdienÄ es vÄlos, lai es varÄtu izlikt attÄlu par viÅas spageti mÄrci vai sportot ar maskÄÅ”anas lentu. Es vÄlos, lai es varÄtu dalÄ«ties ar viÅas fotogrÄfijÄm savÄ HelovÄ«na tÄrpÄ vai sÄžot pie ZiemassvÄtku vecÄ«Å”a klÄpja vai no mÅ«su pirmÄs Ä£imenes brÄ«vdienas. Bet es negribu. Es nezinu, jo es viÅai rÅ«p. Jo es viÅu mÄ«lu. Jo es vÄlos saglabÄt savu droŔību. Jo es gribu aizsargÄt viÅas privÄtumu.
Mana meita jau ir daļa no paaudzes, kuras dzÄ«vi atklÄs tieÅ”saistÄ. ViÅai pasaule ir visur, kur internets var viÅu aizvest, un viÅa pat nesaprot, ko tas nozÄ«mÄ. ViÅa kopÄ«gos fotoattÄlus un saÅems fotoattÄlus no viÅas, nekad nesaprotot iespÄjamÄs sekas, un, kad viÅa to darÄ«s, es gribu, lai tÄ bÅ«tu, jo viÅa ir izvÄlÄjusies Å”os fotoattÄlus uzlikt. Ne tÄpÄc, ka viÅas tÄtis un viÅas mamma.
No droŔības viedokļa, jo vairÄk informÄcijas tiek nodota tur, jo vairÄk personisko informÄciju cilvÄki un uzÅÄmumi var uzglabÄt un savÄkt. Jau ir bijuÅ”i vairÄki gadÄ«jumi, kad bÄrna attÄls (-i) ir nozagts (-i) no Facebook un izmantots reklÄmÄs un, vÄl ļaunÄk, bÄrnu pornogrÄfijas vietnÄs. Un identitÄtes zÄdzÄ«ba ir reÄla problÄma. (Vai jÅ«s zinÄjÄt, ka visiem, kam ir nepiecieÅ”ams zagt jÅ«su bÄrna identitÄti, ir viÅu pilnais vÄrds un dzimÅ”anas datums, saskaÅÄ ar ASV ziÅu un pasaules ziÅojumu ? JÄ.)
Lai gan datu aizsardzÄ«bas likumi var aizsargÄt pret dažÄm no Ŕīm bažÄm, daudzi to nedara. Pievienojiet maisÄ«jumam sejas atpazÄ«Å”anas tehnoloÄ£iju, un mÅ«su pasaule (vai tieÅ”Äk, pasaule, ko mana meita mantos) kļūst bezgalÄ«gi mazÄka un briesmÄ«gi mazÄk. (Ir vÄrts atzÄ«mÄt, ka saskaÅÄ ar Slate.com Google Glass ir aizliegusi sejas atpazÄ«Å”anas lietotnes, bet tÄs nevar novÄrst neoficiÄlas lietotnes, un 2011. gadÄ hakeru grupa izveidoja lietojumprogrammu, kas ļauj skenÄt sejas un nekavÄjoties parÄdÄ«t vÄrdus un pamata biogrÄfiskÄs ziÅas, viss ir tieÅ”i no jÅ«su mobilÄ tÄlruÅa.)
Allyson Cannon, NacionÄlÄ preses centra personÄla atlases vadÄ«tÄjs, 2014. gada 4. aprÄ«lÄ« NacionÄlajÄ preses klubÄ VaÅ”ingtonÄ mÄÄ£ina izmantot Google stiklu. Google stikls ir valkÄjams dators ar optisko galvas displeju (OHMD), kas parÄda informÄciju viedtÄlrunÄ« kÄ brÄ«vroku formÄts. AFP FOTO / Nicholas KAMMAFP FOTO / Nicholas KAMMNeatkarÄ«gi no reÄlÄs pasaules sekÄm, vai atceraties, ka neÄrtÄ klasiskÄ fotogrÄfija, ko esat ÅÄmusi ceturtajÄ klasÄ, vai ka jums ir mulsinoÅ”s pic, kas jÅ«su mammai vÄl ir? JÅ«s zinÄt to: JÅ«s esat puse kails, sportÄjot tikai apakÅ”bikses un mammas push-up krÅ«Å”turi, dziedÄt putekļsÅ«cÄja rokturis? (NÄ? Tikai man?) Protams, Å”ie attÄli ir burvÄ«gi, bet, kad jÅ«s esat 12 vai 13 gadi, viÅi ir pilnÄ«gi neÄrti. Es brÄ«nos, kÄ manas meitas pakļauÅ”ana fiziski pakļaujot viÅai un viÅas Ä·ermenim citu cilvÄku viedokļus ietekmÄ to, kÄ viÅa redz sevi. Nez, kÄ Å”ie viedokļi veidos viÅas personÄ«bu, identitÄti un Ä·ermeÅa tÄlu. Un es brÄ«nos, kÄ Å”ie attÄli ietekmÄs to, kÄ citi viÅu redz. KÄ Å”ie attÄli veidos to, ko citi domÄ par viÅu? KÄdi nÄkotnes draugi, nÄkotnes mīļotÄji, nÄkotnes skolotÄji un nÄkotnes darba devÄji par to domÄ?
PatiesÄ«ba ir, es nezinu. Neviens Ä«sti nezina. Protams, visas Ŕīs patÄ«k un komentÄri un akcijas var padarÄ«t viÅu pÄrliecinÄtÄku. Tas var padarÄ«t viÅas Ädu biezÄku. Tas var padarÄ«t viÅu stiprÄku. Bet kas notiks, ja tÄ nav? Ko darÄ«t, ja dalÄ«tos savÄ dzÄ«vÄ ar pilnÄ«giem sveÅ”iniekiem, pirms viÅa pat zina, kas viÅai kaut kÄdÄ veidÄ padara sevi sev daudz grÅ«tÄku? Tas ir pietiekami grÅ«ti bÅ«t bÄrnam.
ManuprÄt, ideja par manu meitas seju tieÅ”saistÄ ir biedÄjoÅ”a. Kad viÅas tÄls ir tur, man nav nekÄdas kontroles. Es nevaru policijas, kas to redz. Es nevaru pÄrtraukt citu meklÄÅ”anu, saglabÄÅ”anu vai koplietoÅ”anu. Es nevaru izsekot, kur tas notiek. Tas atstÄj pÄrÄk daudz iespÄju. MÅ«su Ä£imenei ir pÄrÄk daudz spÄļu.
TÄtad, mÄs to nedarÄ«sim. MÄs saglabÄsim meitenes seju no interneta. MÄs esam pieÅÄmuÅ”i savu lÄmumu, un, lai gan tas var nebÅ«t piemÄrots ikvienam, mums ir taisnÄ«ba. Tas ir piemÄrots viÅai.