KÄpÄc es ļauju saviem bÄrniem izlemt, kÄda veida attiecÄ«bas viÅi vÄlas ar savu jauno partneri
Kad es biju pirmais precÄjies, es nekad neesmu domÄjis par stepparentiem, kas ir daļa no mana bÄrna dzÄ«ves. Pat tad, kad mans bijuÅ”ais un es sÄku domÄt par laulÄ«bas ŔķirÅ”anu, es nekad neesmu ÅÄmis vÄrÄ iespÄju, ka citi pieauguÅ”ie palÄ«dz mums pacelt mÅ«su divus bÄrnus. Bet, kad mÄs atdalÄ«jÄmies un sÄka iepazÄ«t citus cilvÄkus - sÄkumÄ nejauÅ”i, tad nopietni - mans ex un es izvairÄ«jos no sarunÄm ar mÅ«su cienÄ«jamiem partneriem par to, ka viÅi ir stepparents. TÄ kÄ manam bijuÅ”ajam vÄ«ram un man ir labas attiecÄ«bas, mÄs runÄjam par iespÄju, kÄdÄ veidÄ, nÄkotnÄ, mÅ«su bÄrniem, kuriem ir stepparents, bet mÄs vienmÄr izturÄjÄmies pret to, kÄ tas bija visums, un ka mÄs neesam. t gatavs ļaut citiem pieauguÅ”ajiem izteikt viedokļus vai domas par to, kÄ vecÄkiem apgÅ«t mÅ«su bÄrnus. Lai bÅ«tu godÄ«gi, Å”ajÄs pirmajÄs dienÄs tÄ jutÄs gandrÄ«z invazÄ«va. Leifs un es bija kļuvuÅ”i par vecÄkiem, un, lai dotu tam iespÄju, lai ļautu citiem cilvÄkiem vienkÄrÅ”i justies labi, neatkarÄ«gi no tÄ, vai mÄs esam precÄjuÅ”ies. Un, lai gan mÄs bijÄm izturÄ«gi pret mÅ«su jÅ«tÄm, mÄs sapratÄm, ka no sarunas palikuÅ”i divi no svarÄ«gÄkajiem cilvÄkiem: mÅ«su bÄrni.
Riley un Beck, maniem diviem bÄrniem, ir divas pilnÄ«gi atŔķirÄ«gas temperamentes un jÅ«tas. Un mÄs ļaujam saviem bÄrniem izlemt, kÄdas attiecÄ«bas viÅi vÄlas ar mÅ«su jaunajiem partneriem. Mums tas ir svarÄ«gi. Daudz. MÅ«su meita vienmÄr ir bijusi atvÄrta. ViÅa mÄ«l tik grÅ«ti un tik Ätri. Beck, no otras puses, ir neticami lojÄls un daudz lÄnÄk, lai cilvÄkus iekļūtu savÄ iekÅ”ÄjÄ lokÄ. Riley vienreiz izmÄÄ£inÄs visu, bet Beck vÄlas pÄrbaudÄ«t katru collu, pirms tÄ nolemj, ka viÅÅ” kaut ko mÄÄ£inÄs. Un, kad mÄs pirmo reizi pÄrgÄjÄm uz soli-vecÄku sarunas Å«deÅiem, domÄjot par to, kÄ viÅi atbildÄtu, bija kopÄja spÄle. KÄ vecÄki un primÄrie aprÅ«pÄtÄji, Leifs un es vÄlÄjÄmies dot viÅiem vietu, lai apstrÄdÄtu viÅu sajÅ«tas par to. Riley, kurÅ” ir 7 gadus vecs, bija satraukts par to, ka vairÄk viÅu aprÅ«pÄs pieauguÅ”ie. Kad viÅa bija 4 gadi, viÅa man jautÄja, kad es gatavojos saÅemt draugu, lai gan man joprojÄm bija precÄjies ar tÄvu. ViÅa vienkÄrÅ”i vÄlÄjÄs, lai vairÄk vecÄku mÄ«l viÅu un rÅ«pÄtos par viÅu. Bet Bekas reakcija bija pilnÄ«gi atŔķirÄ«ga. ViÅÅ” nekavÄjoties paziÅoja, ka viÅam vairs nav vajadzÄ«gi vecÄki. ViÅÅ” tikai gribÄja mÅ«s.
Gada laikÄ pÄc tam, kad bÅ«siet kopÄ ar savu paÅ”reizÄjo partneri, mÄs kopÄ pÄrvietojamies un sÄka runÄt par laulÄ«bu. Mana meita, kas tikÄs un mÄ«lÄja manu partneri, bieži jautÄ: "Kad viÅÅ” bÅ«s mans kÄpuris ?!" Beck man tomÄr atgÄdina: "Man jau ir tÄtis!" Ja mÄs dotos uz izbraucieniem, Äetri no mums kopÄ, mans dÄls kliegtu cilvÄkus: "Tas nav mans tÄtis! Tas ir tikai manas mammas draugs!" Tas vienmÄr lika man smieties, bet es pamanÄ«ju, ka viÅÅ” ir nodomÄjis pÄrliecinÄties, ka lÄ«nijas ir izvilktas. Ar savu ex partneri Beck bija daudz vairÄk savÄs izjÅ«tÄs. ViÅÅ” viÅiem vienmÄr atgÄdinÄja, ka viÅam jau ir mÄte, un ka viÅi nebija viÅa mÄte. Ja viÅi kÄdreiz piedÄvÄja turÄt roku vai paÅemt viÅu, viÅÅ” slaucÄ«ja prom, kliedzot "nÄ". CiktÄl es nevÄlos, lai to nomainÄ«tu, un, lai gan maza daļa no manis dzirdÄja mazliet prieku, tas man neļÄva justies labi, lai uzzinÄtu, ka mans dÄls bija rupjÅ” pret kÄdu, kas kļuvis tÄ ir mÅ«su Ä£imenes neatÅemama sastÄvdaļa.
MÄs runÄjam atklÄti un bieži par to, cik svÄtÄ«ti viÅiem ir tik daudz pieauguÅ”o, kas mÄ«l un rÅ«pÄjas par viÅiem. Es nevÄlos, lai viÅi, it Ä«paÅ”i mans dÄls, nepamanÄ«tu privilÄÄ£ijas, ko viÅi ir izvirzÄ«juÅ”i ne tikai viÅu mamma un tÄtis, bet arÄ« divi citi cilvÄki, kas viÅus mÄ«l gandrÄ«z tikpat daudz.
Ä»aujot maniem bÄrniem izlemt, kÄ un kÄdas attiecÄ«bas viÅi vÄlas, lai viÅi bÅ«tu kopÄ ar viÅu pÄraugiem, ir parÄdÄ«juÅ”i, cik daudz viÅu tÄvs un es viÅus respektÄju un viÅu izvÄli. Un tas parÄda, cik pÄrsteidzoÅ”s ir mÅ«su bÄrnu mÄ«lestÄ«bas pret mums dziļums.
Kaut arÄ« mÅ«su Ä£imenei bija dinamiska maiÅa, ko es nebiju ieplÄnojis, vairÄk Ä£imenes locekļu pievienoÅ”ana mÅ«su Ä£imenei mums ir devusi labumu. Manus bÄrnus ieskauj mÄ«lestÄ«ba. MÄs runÄjam atklÄti un bieži par to, cik svÄtÄ«ti viÅiem ir tik daudz pieauguÅ”o, kas mÄ«l un rÅ«pÄjas par viÅiem. Es nevÄlos, lai viÅi, it Ä«paÅ”i mans dÄls, nepamanÄ«tu privilÄÄ£ijas, ko viÅi ir izvirzÄ«juÅ”i ne tikai viÅu mamma un tÄtis, bet arÄ« divi citi cilvÄki, kas viÅus mÄ«l gandrÄ«z tikpat daudz. Es vÄlos, lai viÅi redzÄtu, ko es redzu, kad viÅiem ir Äetri vecÄki, kas rÄda dzimÅ”anas dienas svinÄ«bas, svÄtkus un skolas notikumus: ka cilvÄki, kas par viÅiem rÅ«pÄjas, ir tik ļoti satriekti, un Å”ie cilvÄki nesÄk un neapstÄjas ar viÅu dzimÅ”anas mamma un tÄtis. Mana meita to redz, un to vairÄk svin, un es domÄju, ka mans dÄls lÄnÄm tur nokļūst.
Ä»aujot maniem bÄrniem izlemt, kÄ un kÄdas attiecÄ«bas viÅi vÄlas, lai viÅi bÅ«tu kopÄ ar viÅu pÄraugiem, ir parÄdÄ«juÅ”i, cik daudz viÅu tÄvs un es viÅus respektÄju un viÅu izvÄli. Un tas parÄda, cik pÄrsteidzoÅ”s ir mÅ«su bÄrnu mÄ«lestÄ«bas pret mums dziļums. MÄs nekad neesam mÄÄ£inÄjuÅ”i piespiest attiecÄ«bas uz viÅiem, un mÄs nekad nebÅ«sim. Bet Riley un Beck zina, ka viÅi ir mÄ«lÄti, viÅi ir droÅ”i, un ka viÅiem dzÄ«vÄ ir pieauguÅ”o tÄ«kls, kas viÅus rÅ«pÄjas tik dziļi un pilnÄ«gi, kÄ to dara viÅu mamma un tÄtis. ViÅi ir laimÄ«gi, bet arÄ« mÄs.
CilvÄki, kas slÄdz attiecÄ«bas ar manu ex un es arÄ« sÄkam attiecÄ«bas ar mÅ«su bÄrniem. Mans paÅ”reizÄjais partneris ir izveidojis arÄ« attiecÄ«bas ar manu ex un otrÄdi. MÄs esam uzzinÄjuÅ”i, ka mums visiem ir vajadzÄ«gi viens otram. Savu iepazÄ«Å”anÄs pieredzes sÄkumÄ es nesapratu, cik spÄcÄ«gi ir vÄl divi cilvÄki, kas aizstÄvÄtu un stÄvÄtu kopÄ ar saviem bÄrniem, bet tagad es daru. Es esmu izpÅ«sts ar mÅ«su atbalstu un pacietÄ«bu, ko mÄs visi demonstrÄjam viens ar otru. Mans dÄls nesen pieprasÄ«ja, lai mans partneris viÅu turÄtu, tad uzkÄpa viÅa klÄpÄ«, lai parÄdÄ«tu viÅam kaut ko, ko viÅÅ” lasÄ«ja. Es to mÄÄ£inÄju neizdarÄ«t, bet es biju tik satraukti. Mana meita runÄs par to, kÄ viÅa mÄ«l katru no mÅ«su vecÄkiem, bet mans dÄls vÄl nav tur. Kad viÅÅ” nÄk uz mÄju, viÅÅ” lÅ«gs manu partneri un lÅ«gs piezvanÄ«t viÅam, ja viÅÅ” nav mÄjÄs. Reiz es biju nobažījusies par to, ka viÅÅ” nenonÄks, bet, kÄ es mÄcos, laiks ir skaists, un tas ir mÅ«su pusÄ.
Vienu nakti, kamÄr es darÄ«Å”u mana meita mati, viÅa sacÄ«ja: "Es esmu nedaudz bail, ka tev ir tÄviÅÅ”. Es jÅ«tos kÄ tad, kad tu precÄjies, tad viÅi bÅ«s domÄti. Es redzÄju to grÄmatÄ un TV." PÄrÄk bieži stÄsta par stepparentiem tiek uzskatÄ«ta par villainiem. DzimÅ”anas vecÄki ir vienÄ«gie "labie", un viÅu bÄrni cieÅ” viÅu pÄraudznieku rokÄs. Bet es esmu priecÄ«gs, ka mani bÄrni redz atŔķirÄ«gu Ŕīs monÄtas pusi. ViÅi dzÄ«vo ļoti atŔķirÄ«gÄ realitÄtÄ. Protams, viÅiem ir vajadzÄ«gs laiks un telpa, lai bÅ«tu apmierinÄti ar savu jauno Ä£imenes dinamiku, un es esmu vairÄk nekÄ priecÄ«gs dot viÅiem to. TÄtad ir viÅu tÄtis. TÄ arÄ« ir mÅ«su partneri. NeatkarÄ«gi no tÄ, cik ilgi tÄ aizÅem, mani bÄrni zina, ka viÅi ir mÄ«lÄti. Patiesi, tas viss ir svarÄ«gi.