10 jautri un interesanti Tenali Raman stÄsti bÄrniem
Tenali Ramakrishna bija dzejnieks un karaļa Krishnadevaraya padomnieks. ViÅÅ” bija pazÄ«stams ar savu apbrÄ«nojamo prÄtu, humoru un ÄrkÄrtas inteliÄ£enci. Visi Tenali Ramana stÄsti mums pastÄstÄ«ja par savÄm attiecÄ«bÄm ar karali, viÅa gudrÄ«bu un problÄmu risinÄÅ”anas iespÄjÄm. IepazÄ«stiet savu bÄrnu ar Tenali Ramakrishna ar viÅa pÄrsteidzoÅ”ajÄm stÄstiem.
Tenali Ramakrishna Ä«sÄs stÄsti bÄrniem
Tenali Ramana ziloÅu stÄsts ir stÄsts par inteliÄ£enci un ir tikai viens no labajiem stÄstiem. TurpmÄk uzskaitÄ«ti 10 tÄdi jautri un interesanti stÄsti, kas izgaismo Tenali RamÄna gudrÄ«bu, spožumu un asumu.
1. Zagļi un akas
Reiz, kad karalis Krishnadevaraya bija devies apsekot cietumu, divi burglari, kas tur bija ieslodzÄ«tie, lÅ«dza viÅa žÄlastÄ«bu. ViÅi stÄstÄ«ja viÅam, ka viÅi ir zÄdzÄ«bas eksperti, un viÅi varÄja palÄ«dzÄt Ä·ÄniÅam noÄ·ert citus zagļus.
ĶÄniÅÅ”, kas bija laipns valdnieks, lÅ«dza sargus atbrÄ«vot viÅus, bet ar nosacÄ«jumu. ViÅÅ” stÄstÄ«ja zagļiem, ka viÅÅ” tos atbrÄ«vos un iecels par spiegiem tikai tad, ja viÅi varÄtu ielauzties viÅa padomnieka Tenali Ramana mÄjÄ un tur nozagt vÄrtslietas. Zagļi vienojÄs par izaicinÄjumu.
TajÄ paÅ”Ä vakarÄ abi zagļi devÄs uz Tenali RamÄnas namu un slÄpa aiz krÅ«miem. PÄc vakariÅÄm, kad Tenali Raman iznÄca pastaigÄ, viÅÅ” dzirdÄja, ka krÅ«miem bija krÄÅ”Ås. ViÅÅ” uzreiz uztvÄra zagļu esamÄ«bu savÄ dÄrzÄ.
PÄc kÄda laika viÅÅ” aizgÄja un teica savai sievai skaļi, ka viÅiem ir jÄbÅ«t uzmanÄ«giem attiecÄ«bÄ uz savÄm vÄrtÄ«bÄm, jo āāuzbrukumÄ bija divi zagļi. ViÅÅ” lÅ«dza, lai visas zelta un sudraba monÄtas un juvelierizstrÄdÄjumi tiktu ievietoti bagÄžniekÄ. Zagļi pÄrrunÄja Tenali un viÅa sievas sarunu.
PÄc kÄda laika viÅÅ” veica bagÄžnieku pie sava mÄjiÅa pagalmÄ un iemeta to akÄ. Zagļi to visu redzÄja. TiklÄ«dz Tenali devÄs mÄjÄs, burglars ieradÄs akÄ un sÄka vilkt Å«deni. ViÅi turpinÄja vilkt Å«deni visu nakti. GandrÄ«z rÄ«tausmÄ viÅiem izdevÄs izvilkt stumbru, bet bija satriekti, lai redzÄtu akmeÅus. Toreiz iznÄca Tenali Raman un pateicÄs par to, ka viÅÅ” nakti gulÄja labi un arÄ« laistÄ«t savus augus. Abi zagļi saprata, ka Tenali Ramanis viÅus pÄrspÄja. ViÅi atvainojÄs Tenali Ramam un atļÄva viÅiem aiziet.
MorÄls
StÄsta morÄle ir jÄizvairÄs no nepatiesu apgalvojumu pieÅemÅ”anas.
2. Greedy Brahmins
Kunga Krishnadevaraya mÄte bija ļoti reliÄ£iska. KÄdu dienu viÅa atnÄca un pastÄstÄ«ja Ä·ÄniÅam, ka viÅa vÄlÄtos nÄkamajÄ rÄ«tÄ piedÄvÄt nobrieduÅ”us mango brahmaniem . ĶÄniÅÅ” lÅ«dza viÅa pavadoÅus, lai saÅemtu viÅai mango. TajÄ paÅ”Ä naktÄ« karaļa mÄte nomira. Karalis bija ļoti skumjÅ”, bet viÅÅ” atcerÄjÄs viÅas pÄdÄjo vÄlmi.
Karalis izpildÄ«ja visus nepiecieÅ”amos reliÄ£iskos rituÄlus. PÄdÄjÄ dienÄ viÅÅ” aicinÄja dažus brahmanus un lÅ«dza viÅiem ieteikt veidu, kÄ izpildÄ«t viÅa mÄtes pÄdÄjo vÄlmi. TomÄr brÄhmani bija mantkÄrÄ«gi. PÄc diskusijas viÅi teica Ä·ÄniÅam, ka viÅa mÄtes dvÄsele bÅ«s mierÄ tikai tad, ja Ä·ÄniÅÅ” viÅiem ziedoja zelta mango.
Karalis nÄkamajÄ rÄ«tÄ aicinÄja brÄhmanus atdot viÅiem zelta mango. Tenali Raman to dzirdÄja un uzreiz saprata, ka brahmani bija mantkÄrÄ«gi. ViÅÅ” uzaicinÄja viÅus uz savu mÄju, lai mÄcÄ«tu viÅiem stundu.
NÄkamajÄ dienÄ brÄhmani bija ļoti priecÄ«gi, ka no Ä·ÄniÅa ieguva zelta mango. Tad viÅi devÄs uz Tenali mÄju, domÄjot, ka arÄ« viÅÅ” ziedot kaut ko labu viÅiem. Bet, kad viÅi aizgÄja savÄ mÄjÄ, viÅi redzÄja Tenali stÄvÄt ar karstu dzelzs stieni rokÄ.
Brahmini bija satriekti. Tenali teica, ka viÅa mÄte nomira pÄc reimatisma. ViÅa vienmÄr vÄlÄjÄs degt kÄjas ar karstajiem stieÅiem, lai atvieglotu sÄpes. TÄdÄjÄdi viÅÅ” gribÄja sadedzinÄt brahmanu kÄjas, lai viÅa mÄtes dvÄsele varÄtu mierÄ atpÅ«sties.
Brahmini saprata savu triku. IzjÅ«toties, viÅi atdeva atpakaļ zelta mango uz Tenali un aizbÄga no turienes. Tenali atdeva karaļam visus zelta mango un pastÄstÄ«ja viÅam, kÄ brahmani Ä·ÄniÅos Ä·ÄniÅos.
MorÄls
Nevajag bÅ«t mantkÄrÄ«gs, un viÅiem ir jÄbÅ«t laimÄ«giem par to, kas viÅiem ir.
3. Tenali RamÄns un nolÄdÄts cilvÄks
VijajanagÄras valstÄ«bÄ dzÄ«voja cilvÄks ar nosaukumu Ramaja. ViÅÅ” uzskatÄ«ja, ka pilsÄtas iedzÄ«votÄji to neuzskata par sliktu. ViÅi uzskatÄ«ja, ka, ja viÅi no rÄ«ta redzÄs viÅu pirmo, viÅu visa diena bÅ«tu nolÄdÄta, un viÅi nevarÄtu visu dienu Äst.
Å is stÄsts sasniedza arÄ« Ä·ÄniÅa ausis. ViÅÅ” uzaicinÄja Ramaiju uz savu pili, lai uzzinÄtu patiesÄ«bu. ViÅÅ” pavÄlÄja saviem pavadoÅiem padarÄ«t visu pieejamo, lai Ramaya paliktu istabÄ, kas atrodas blakus viÅa istabai. NÄkamajÄ rÄ«tÄ, karalis bez neviena tikÅ”anÄs, devÄs uz Ramaya istabu, lai redzÄtu viÅa seju.
PÄcpusdienÄ karalis apsÄdÄs pusdienÄs, bet nevarÄja kaut ko Äst, jo viÅa plÄksnÄ bija sÄdus. ViÅÅ” pavÄlÄja pavÄrs gatavot viÅam vÄlreiz pusdienas. LÄ«dz brÄ«dim, kad tika gatavotas pusdienas, Krishnadevaraya vairs nejutÄs. TÄ kÄ viÅÅ” neko nav Äst, viÅÅ” nevarÄja koncentrÄties uz savu darbu. ViÅÅ” saprata, ka viss, ko cilvÄki teica, patieÅ”Äm ir taisnÄ«ba. TÄdÄjÄdi viÅÅ” nolÄma, ka jinxed cilvÄks, piemÄram, Ramaya, nedrÄ«kst dzÄ«vot un lika saviem karavÄ«riem viÅu pakÄrt. Kareivji negribÄja viÅu pakÄrt, bet viÅi nevarÄja paklausÄ«t savam karaļam.
PÄc iepazÄ«Å”anÄs ar viÅas vÄ«ra sodu Ramaja sieva steidzÄs meklÄt Tenali palÄ«dzÄ«bu. Ar daudzÄm skumjÄm un asarÄm, kas straumÄja viÅas acis, viÅa visu pastÄstÄ«ja Tenali Ramanam.
NÄkamajÄ rÄ«tÄ, kad karavÄ«ri paÅÄma Ramaya, lai viÅu pakÄrtu, viÅi tikÄs ar Tenali RamÄnu. Tenali ÄukstÄja kaut ko Ramaijas ausÄ«s un devÄs. Kad sargi jautÄja Ramaijai par savu pÄdÄjo vÄlmi pirms tam, kad viÅÅ” bija pakÄrts, viÅÅ” teica, ka gribÄja nosÅ«tÄ«t vÄstuli Ä·ÄniÅam.
Aizsargs nodeva piezÄ«mi karalis. Karalis nolasÄ«ja piezÄ«mi, kurÄ bija rakstÄ«ts, ka, redzot manu seju, cilvÄks visu dienu zaudÄ apetÄ«ti, tad cilvÄks, kas redz Ä·ÄniÅa seju, pirmkÄrt, no rÄ«ta ir paredzÄts zaudÄt savu dzÄ«vi. Tad kas bija vairÄk nolÄdÄts - viÅÅ” vai Ä·ÄniÅÅ”? ĶÄniÅÅ” saprata, ko Ramaya nozÄ«mÄja un atbrÄ«voja.
MorÄls
Nekad neticiet mÄÅticÄ«bai.
4. Dažas graudu vai tÅ«kstoÅ” zelta monÄtas
Vijayanagara KaralistÄ bija sieviete ar nosaukumu Vidhyulatha. ViÅa bija lepna par saviem sasniegumiem tÄlotÄjmÄkslas jomÄ un bija arÄ« augstprÄtÄ«ga. KÄdu dienu viÅa aizdeva savu mÄju priekÅ”Ä. Uz tÄfeles tika uzrakstÄ«ts, ka ikviens, kas uzvarÄs viÅas prÄtu, inteliÄ£enci, gudrÄ«bu un zinÄÅ”anas senajÄs grÄmatÄs, apbalvotu Å”o personu ar tÅ«kstoÅ” zelta monÄtÄm. Daudzi zinÄtnieki izaicinÄja, bet nevarÄja viÅu uzvarÄt.
PagÄjuÅ”Äs dienas, bet neviens nevarÄja viÅu uzvarÄt. KÄdu dienu vÄ«rietis, kas pÄrdod malku, kliedza viÅa balsÄ« tieÅ”i Ärpus mÄjas. Kad tas ilgu laiku turpinÄjÄs, Vidhyulatha satraukÄs. ViÅa nÄca ÄrÄ un lÅ«dza viÅu pÄrdot viÅai malkas. CilvÄks, kurÅ” dzird, ka viÅÅ” negribÄja pÄrdot savu malkas apmaiÅu pret naudu, bet par nedaudziem graudiem. Vidhyulatha piekrita un lÅ«dza viÅu izgÄzt malkas pie sava piemÄjas. VÄ«rietis uzstÄja, ka viÅa nesaprata, ko viÅÅ” patiesÄ«bÄ lÅ«dza. ViÅÅ” arÄ« pastÄstÄ«ja viÅai, ka tagad, ja viÅa nevarÄs samaksÄt precÄ«zu cenu par nedaudziem graudiem, tad viÅai ir jÄsniedz tÅ«kstoÅ” zelta monÄtas, kÄ arÄ« jÄnoÅem valde, lÅ«dzot cilvÄkiem nÄkt klajÄ ar intelektuÄlu argumentu. Vidhyuulatha dusmojÄs un sacÄ«ja: "Ko tu saki?"
PÄrdevÄjs atbildÄja, ka tas nav muļķības, un viÅa nespÄja saprast, ko viÅÅ” domÄja, un lÄ«dz ar to bija zaudÄjis vÄrdu vÄrdos.
Kad viÅa dzirdÄja, ko viÅÅ” tikko teica, viÅa ļoti dusmojÄs. PÄc tam, kad starp abiem bija izteikts karstais arguments, Vidhyulatha vÄrsÄs pie provinces tiesas. Tiesnesis dzirdÄja, ko teica Vidhyulatha. Tad viÅÅ” jautÄja malkas pÄrdevÄjam, ko viÅÅ” gribÄja. ViÅÅ” stÄstÄ«ja tiesnesim, ka malkas vietÄ viÅÅ” lÅ«dza viÅai nedaudz graudu, kas nozÄ«mÄ graudu, kas piepildÄ«tu viÅas roku. TÄ kÄ viÅa nespÄja saprast Å”Ädu vienkÄrÅ”u lietu, viÅa nav tik gudra, kÄ viÅa uzskata, ka tÄ ir, un tÄpÄc bÅ«tu jÄatvÄl valde viÅas mÄjas priekÅ”Ä.
Tiesnesis bija pÄrsteigts par malkas pÄrdevÄja inteliÄ£enci un asprÄtÄ«bu, un viÅÅ” lÅ«dza Vidhyulatha samaksÄt viÅam tÅ«kstoÅ” zelta monÄtas un atÅemt valdi Ärpus savas mÄjas.
Tenali Ramanis patieÅ”Äm bija slÄpis sevi kÄ malkas pÄrdevÄju, lai mÄcÄ«tu augstprÄtÄ«go un snobisko Vidhyulatha nodarbÄ«bu.
MorÄls
Jums vajadzÄtu bÅ«t pazemÄ«gam par jÅ«su sasniegumiem un izlÅ«kdatiem.
5. Atlīdzība un sods
Kad Tenali Ramans pirmo reizi ieradÄs Hampi, viÅÅ” gribÄja satikt karali Krishnadevaraya. AtstÄjot savu sievu pie tempļa, viÅÅ” steidzÄs pretÄ« karaļa tiesai, lai satiktu viÅu. Kad viÅÅ” ieradÄs Ärpus karaļa pils, apsargs pie pils vÄrtiem neļÄva viÅam ieiet.
Tenali Ramanis viÅam teica, ka viÅÅ” gribÄja satikt karali, jo viÅÅ” bija dzirdÄjis, ka karalis Krishnadevaraya bija ļoti laipns un dÄsns. ViÅÅ” teica, ka, tÄ kÄ viÅÅ” bija atnÄcis no tÄlu vietas, Ä·ÄniÅÅ” viÅam dotu dÄvanas. Dzirdot, ka sargs jautÄja Tenali, ja viÅÅ” saÅem dÄvanas no karaļa, ko viÅÅ” saÅems? Tenali apsolÄ«ja apsardzi, ka kÄds karalis viÅam dotu, viÅÅ” to dalÄ«s. Tad sargs ļÄva viÅam iekļūt pilÄ«.
Kad viÅÅ” gatavojas ieiet karaļa tiesÄ, cits apsardze viÅu apturÄja. Tenali Ramans viÅam apsolÄ«ja pusi no tÄ, ko viÅÅ” saÅÄma kÄ dÄvanu. To dzirdot, viÅÅ” arÄ« ļÄva Tenalii.
Kad Tenali devÄs iekÅ”Ä karaļa tiesÄ, viÅÅ” skrÄja pret viÅu. Karalis dusmojÄs un pavÄlÄja saviem sargiem dot viÅam piecdesmit skropstas. Ar salocÄ«tÄm rokÄm viÅÅ” teica Ä·ÄniÅam, ka viÅam ir jÄsadala Ŕī dÄvana ar apsargiem, kas viÅam palÄ«dzÄja ieiet karaļa tiesÄ. To dzirdot, Ä·ÄniÅÅ” pavÄlÄja abiem sargiem pieŔķirt piecdesmit skropstas.
Karalis bija ļoti pÄrsteigts par Tenali Ramanas Ätro prÄtu un inteliÄ£enci. ViÅÅ” apdÄvinÄja savas dÄrgÄs drÄbes un aizveda viÅu par savu karaļa tiesu.
MorÄls
NevajadzÄtu bÅ«t mantkÄrÄ«gs.
6. Ramanas sveiciens Äzeļiem
Karaliskais skolotÄjs Tathacharya pieder vaisnavieÅ”u sektai un pielÅ«dza ViÅ”nu. ViÅÅ” ignorÄja Smarthas, kas bija Sri Adi Shankaracharya sekotÄji.
TÄ kÄ viÅÅ” uzlÅ«koja uz Smarthas, Tathacharya vienmÄr sedza seju ar drÄnu, kamÄr viÅÅ” aizgÄja, lai viÅam, iespÄjams, nebÅ«tu jÄsaskata jebkuras Smartha seja. Ikviens, ieskaitot karali, bija dusmÄ«gs viÅa uzvedÄ«bas dÄļ. TÄtad, cilvÄki un karalis pats lÅ«dza Tenali atrisinÄt Å”o problÄmu.
TÄtad, uzklausot ikvienu, Tenali devÄs uz Tathacharya mÄju, lai samaksÄtu viÅam vizÄ«ti. TiklÄ«dz viÅÅ” ieraudzÄ«ja Tenali, viÅÅ” aizklÄja seju. Redzot to, Tenali jautÄja, kÄpÄc viÅÅ” sedz viÅa seju sava mÄcekļa priekÅ”Ä. Tatakarijs viÅam teica, ka Smarthas bija grÄcinieki, un, ja viÅÅ” redzÄs viÅu seju, viÅÅ” nÄkamais dzimÅ”anas brÄ«dÄ« bÅ«tu Äzelis. To dzirdot, Tenali atrada veidu, kÄ mÄcÄ«t Tathacharya nodarbÄ«bu.
PÄc dažÄm dienÄm, Tenali bija pavadÄ«jis karali, Tathacharya un visus piknikam piederÄ«gos. Kad viÅi atgriezÄs, viÅÅ” redzÄja dažus Äzeļus ceļÄ. Redzot viÅus, viÅÅ” steidzÄs pret Äzeļiem un nolocÄ«jÄs, lai tos sveicinÄtu.
Ikviens, ieskaitot karali, bija satriekts, lai to redzÄtu. ĶÄniÅÅ” jautÄja Tenali, kas to darÄ«ja? Tenali teica Ä·ÄniÅam, ka viÅÅ” pievÄrÅ”as Tathacharya priekÅ”teÄiem un priekÅ”teÄiem, kas bija kļuvuÅ”i par Äzeļiem pÄc grÄkiem, skatoties uz Smarthas seju.
ĶÄniÅÅ” saprata Tenali humoru, un Tathacharya bija kauns par sevi. Tathacharya nekad nesedza viÅa seju.
MorÄls
Nekad nevÄrtÄjiet cilvÄkus, pamatojoties uz viÅu kastu vai reliÄ£iju.
7. Tenali Rama vÄlme pÄrvÄrst suni govs
KÄdu rÄ«tu karalis KriÅ”nadevaraja pamodÄs un miegÄ lÅ«dza viÅa pavadoni izsaukt frizieri. LÄ«dz brÄ«dim, kad ieradÄs frizieris, karalis guļÄja krÄslÄ.
Frizieris negribÄja Ä·ÄniÅu traucÄt. TÄtad, ļoti mierÄ«gi un prasmÄ«gi, viÅÅ” sagrieza karaļa matus un skrÄja savu bÄrdu, neatmodinot viÅu. Kad Ä·ÄniÅÅ” pamodÄs, viÅÅ” neredzÄja frizieru un bija ļoti dusmÄ«gs un lÅ«dza viÅa pavadoni nekavÄjoties izsaukt frizieru.
Kad pavadonis atstÄja, Ä·ÄniÅÅ” izjuta zodu un vaigiem un redzÄja, ka tie visi ir tÄ«ri. ViÅÅ” ieskatÄ«jÄs spogulÄ« un redzÄja, ka frizieris bija labi paveicis savu darbu, nezaudÄjot viÅu.
Kad frizieris nÄca, viÅÅ” slavÄja viÅu par darbu un jautÄja viÅam, ko viÅÅ” gribÄja kÄ viÅa atalgojumu. FrizÄtava teica, ka vÄlas kļūt par Brahminu. Karalis tika pÄrsteigts par dÄ«vaino lÅ«gumu. TomÄr, tÄ kÄ viÅÅ” to bija apsolÄ«jis, Ä·ÄniÅÅ” saÅÄma maz brahmanus un pastÄstÄ«ja par friziera dÄ«vaino vÄlmi. Brahmani piekrita, jo karalis bija piekritis tos apbalvot ar bagÄtÄ«bu.
FrizÄtavas pieprasÄ«jums netika pÄrÅemts ar citiem Vijajanagara brÄhmaniem, bet viÅi nevarÄja protestÄt par bailÄm no soda. ViÅi devÄs meklÄt Tenali Ramanas palÄ«dzÄ«bu Å”ajÄ jautÄjumÄ.
NÄkamajÄ rÄ«tÄ, kad frizieris tika nogÄdÄts upÄ, mantru skandÄjot, lai mainÄ«tu savu kastu, Ä·ÄniÅÅ”, kurÅ” tur sÄdÄja, lai pÄrraudzÄ«tu rituÄlu, redzÄja Tenali, stÄvot distanci ar suni lÄ«dzÄs. Karalis devÄs uz viÅu un jautÄja, ko dara Tenali? Uz Å”o Tenali atbildÄja, ka mÄÄ£ina nomainÄ«t suni par govÄ«m.
To dzirdot, karalis sÄka smieties. ViÅÅ” teica Tenali, ka viÅÅ” ir muļķis domÄt. Tenali atbildÄja, stÄstot Ä·ÄniÅam, ka, ja bÄrddzinis varÄtu kļūt par Brahminu, kÄpÄc suns nevar pÄrvÄrsties par govi.
Karalis saprata, ko nozÄ«mÄ Tenali. ViÅÅ” lÅ«dza frizieri un teica, ka viÅam nav iespÄjams pÄriet uz Brahminu un ka viÅam ir jÄpieprasa kÄda cita vÄlme.
MorÄls
JÅ«s varat mainÄ«t personas ÄrÄjo izskatu, bet viÅa raksturs paliek nemainÄ«gs.
8. LielÄkais muļķis
Karaļa Krishnadevaraya mÄ«lÄja zirgus un savÄ stabÄ bija kolekcija no labÄkajÄm zirgu ŔķirnÄm.
Kad zirgu tirgotÄjs no ArÄbijas ieradÄs Krishnadevaraya tiesÄ un viÅam teica, ka viÅam ir ļoti labas arÄbu zirgu Ŕķirnes pÄrdoÅ”anai. ViÅÅ” aicinÄja karali ieraudzÄ«t zirgu, ko viÅÅ” bija nÄcis, un teica, ka, ja viÅam tas patiks, viÅÅ” arÄ« nosÅ«tÄ«s pÄrÄjos zirgus.
Karalis mÄ«lÄja zirgu un teica, ka viÅÅ” gribÄs visus savus zirgus. Karalis viÅam izmaksÄja 5000 zelta monÄtas kÄ avansu, un tirgotÄjs apsolÄ«ja, ka viÅÅ” atgriezÄ«sies kopÄ ar citiem zirgiem 2 dienas pirms izbraukÅ”anas.
Divas dienas pagÄja, tad divas nedÄļas un vÄl, tirgotÄjs neatgriezÄs. Karalis arvien vairÄk uztraucÄs. Vienu vakaru, lai atslÄbinÄtu prÄtu, viÅÅ” devÄs pastaigÄties dÄrzÄ. Tur viÅÅ” ieraudzÄ«ja Tenali Ramanu rakstÄ«t kaut ko papÄ«rÄ. ĶÄniÅÅ” devÄs uz viÅu un jautÄja, ko viÅÅ” raksta. ViÅÅ” nesaÅÄma atbildi. Karalis vÄlreiz vaicÄja viÅam. Tad Tenali paskatÄ«jÄs uz augÅ”u un teica Ä·ÄniÅam, ka viÅÅ” uzraksta Vijayanagar lielÄkÄs muļķības vÄrdus.
Karalis paÅÄma papÄ«ru no viÅa un ieraudzÄ«ja viÅa vÄrdu uz augÅ”u. ViÅÅ” bija dusmÄ«gs ar Tenali un lÅ«dza paskaidrojumu. Uz Å”o Tenali atbildÄja, ka jebkurÅ” cilvÄks, kurÅ” atdod 5000 sveÅ”Äs monÄtas kopÄjam sveÅ”iniekam, ir muļķis. Tad Ä·ÄniÅÅ” jautÄja Tenali, ko tad, ja viÅÅ” atgriezÄ«sies pie zirgiem; Tad Tenali sacÄ«ja, ka tÄdÄ gadÄ«jumÄ cilvÄks bÅ«tu muļķis. Tad viÅÅ” Ä·ÄniÅa vietÄ pierakstÄ«tu tirgotÄja vÄrdu.
MorÄls
NedomÄjiet akli sveÅ”iniekiem.
9. Karaļa sapnis
KÄdu rÄ«tu Krishnadevaraya izskatÄ«jÄs ļoti noraizÄjusies. Tenali Raman jautÄja Ä·ÄniÅam, kÄpÄc viÅÅ” izskatÄ«jÄs tik satraukts. ĶÄniÅÅ” atbildÄja, ka tas bija sapnis, kas viÅu satrauc. Tenali vÄl vairÄk aptaujÄja viÅu par savu sapni.
Karalis viÅam teica, ka viÅÅ” sapÅoja par skaistu pili, kas peld debesÄ«s. TÄ sastÄvÄja no dÄrgakmeÅiem un bija brÄ«niŔķīgi dÄrzi. Bet pÄkÅ”Åi sapnis beidzÄs un karalis nevarÄja aizmirst sapni.
Tenali gatavojÄs pastÄstÄ«t par Å”Ädu sapÅu nevajadzÄ«gumu, kad ÄÄrur Pandit, cits Krishnadevaraya ministrs, teica karalis, ka viÅam vajadzÄtu sapÅot savu sapni un padarÄ«t to piepildÄ«tu. Chatur Pandit, kurÅ” bija viltÄ«gs cilvÄks, bija plÄnojis, lai karalis uzbÅ«vÄtu Å”Ädu pili un radÄ«tu iespÄju aizpildÄ«t savu kabatu.
Tenali saprata Chatur Pandit korumpÄto plÄnu, bet nepierÄdÄ«ja savu neapmierinÄtÄ«bu ar plÄnu. Karalis lÅ«dza Chatur sÄkt darbu pie projekta jau nÄkamajÄ dienÄ.
Dienas aizgÄja, bet katru reizi, kad Ä·ÄniÅÅ” jautÄja par projektu, Chatur izteiks attaisnojumus. ViÅÅ” jautÄja vÄl dažus jautÄjumus par savu sapni un pÄc tam lÅ«dza vairÄk laika un naudas.
KÄdu dienu Krishnadevaraya tiesÄ ieradÄs vecs vÄ«rs un jautÄja viÅam taisnÄ«gumu. TÄ kÄ karalis bija ļoti taisnÄ«gs un godÄ«gs, viÅÅ” apsolÄ«ja cilvÄkam, ka viÅam tiks taisnÄ«ba.
Vecais vÄ«rs teica Ä·ÄniÅam, ka viÅÅ” bija bagÄts tirgotÄjs lÄ«dz nedÄļai atpakaļ, kad viÅÅ” tika izlaupÄ«ts un viÅa Ä£imenes locekļi nogalinÄti. ĶÄniÅÅ” jautÄja, vai viÅÅ” zina, kas to darÄ«ja, un viÅÅ” teica, ka zina. Karalis lÅ«dza vÄrdu. PÄc Ä·ÄniÅa pÄrsteiguma vecais vÄ«rs teica, ka pagÄjuÅ”ajÄ naktÄ« bija sapnis, un viÅÅ” redzÄja, ka viÅÅ” ir izlaupÄ«ts, un viÅa Ä£imeni nogalinÄja karalis un Chatur Pandit. Dzirdot, ka karalis dusmojÄs un jautÄja, kÄ viÅa sapnis varÄtu bÅ«t realitÄte. Vecais vÄ«rs atbildÄja, sacÄ«dams, ka viÅÅ” ir tikai vienkÄrÅ”s impÄrijas pilsonis, kura karalis paklausÄ«ja neiespÄjamu sapni.
SaÅemot Å”o atbildi un aplÅ«kojot tuvÄk, karalis varÄja secinÄt, ka vecais vÄ«rs nebija cits kÄ viÅa paÅ”u padomnieks Tenali Raman.
MorÄls
VislabÄk ir izvairÄ«ties no savvaļas zoss.
10. Tenali un Lielais Pundits
Reiz Vijajanagaram ieradÄs liels mÄceklis. ViÅÅ” vÄrsÄs pie Ä·ÄniÅa un apgalvoja, ka viÅÅ” ir tik zinoÅ”s, ka viÅÅ” varÄja uzvarÄt visus karaļa ministrus debatÄs par jebkuru tÄmu.
Karalis pieÅÄma Å”o izaicinÄjumu un lÅ«dza saviem ministriem sacensties ar punditu. TomÄr visi ministri tika uzvarÄti, jo likums bija eksperts katrÄ jautÄjumÄ.
Beidzot, tas bija Tenali Raman kÄrta. Tenali uzrÄda auduma vÄciÅu grÄmatas formÄ un sacÄ«ja viÅam: āEs ar jums runÄÅ”u par Å”o lielo grÄmatu, ko sauc par" Thilakstha Mahisha Bandhanam "." Pundits bija stumpÄts, jo viÅÅ” nekad nav dzirdÄjis par Å”Ädu grÄmata.
Pundits lÅ«dza karali vienu nakti, lai sagatavotos. TomÄr pundits bija noraizÄjies, ka viÅÅ” zaudÄs debates, jo viÅÅ” nekad nav dzirdÄjis par Å”o grÄmatu. TÄpÄc viÅÅ” iesaiÅoja savas lietas un mierÄ«gi atstÄja valstÄ«bu naktÄ«.
NÄkamajÄ dienÄ Ä·ÄniÅÅ” un tiesneÅ”i dzirdÄja, ka nakts laikÄ pundits bija aizgÄjis. ĶÄniÅÅ” bija pÄrsteigts par Tenali un teica, ka viÅÅ” gribÄja lasÄ«t grÄmatu, kas bailÄja punditu. Tenali smÄjÄs un teica, ka Å”Äda grÄmata nepastÄv. ViÅÅ” izvilka auduma vÄciÅu tikai, lai atklÄtu "til" nÅ«ju komplektu un kÄdu aitu kÅ«tsmÄslus, ko sasieta ar bifeļu slÄptuvi, lai veidotu grÄmatas formu. Tenali bija apvienojis auduma vÄka sanskrita vÄrdus, lai izveidotu grÄmatas nosaukumu - āThilakashta Mahisha Bandhanamā.
Karalis bija pÄrsteigts par Tenali gudrÄ«bu un apbalvoja viÅu.
MorÄls
Jums nevajadzÄtu bÅ«t pÄrÄk augstprÄtÄ«giem par jÅ«su zinÄÅ”anÄm un gudrÄ«bu.
Tenali Ramana brÄ«niŔķīgie stÄsti ir vairÄk nekÄ tikai stÄsti. ViÅa stÄsti atspoguļo viÅa gudrÄ«bu, inteliÄ£enci un asprÄtÄ«bu. TÄtad, stÄstiet Å”os stÄstus saviem bÄrniem un iepazÄ«stieties ar gudru cilvÄku.