15 AizraujoÅ”i stÄsti no Ramayana bÄrniem
LielÄko Indijas episko, Ramajana rakstÄ«ja slavenais gudrais Valmiki. Å o slaveno Hindu rakstu sanskritÄ veidoja poÄtiskÄ forma. Ramajana ir stÄsts par labas triumfu par ļauno, kur Kungs Ram cÄ«nÄ«jÄs un nogalinÄja Ravanu, lai glÄbtu savu sievu Situ. Epika ir piepildÄ«ta ar mÅ«su kultÅ«ras mÄcÄ«bÄm, kÄ arÄ« palÄ«dz mums izprast mÄ«lestÄ«bas, uzticÄ«bas, drosmes un drosmes patieso nozÄ«mi.
Raksti no Ramayana bÄrniem
SÄkotnÄjais episks ir rakstÄ«ts sanskritu valodÄ, un jÅ«su mazulim var bÅ«t grÅ«ti to saprast. TomÄr, ja vÄlaties, lai jÅ«su mazais cilvÄks nokļūtu kÄdÄ no leÄ£endÄrajiem epics, Å”eit ir daži Ä«si stÄsti bÄrniem no episkÄ Ramajana.
1. KÄpÄc Hanumans saucas Bajrangbali?
Arvien aizrautÄ«gÄkais Hanumans redzÄja, ka Sita mata rotÄ viÅas pieres ar vermilionu. Hanumans jautÄja: āSita Mata, kÄpÄc vermiljons tiek likts uz pieres?ā Sita bija sajÅ«smÄ par Hanumana ziÅkÄrÄ«bu un atbildÄja: āEs to pielietoju, lai nodroÅ”inÄtu Kunga Ramas ilgu mūžu. ar vermillionu. Kungs Rama bija tik uzjautrinÄts, ka viÅÅ” sÄka smiekli. ViÅÅ” sauca Hanumanu pie viÅa un teica: āEs esmu pÄrsteigts par savu mÄ«lestÄ«bu un uzticÄ«bu man, un no Ŕī brīža cilvÄki arÄ« jÅ«s pazÄ«st kÄ Bajrangu Bali.ā Bajrangs vÄrdos Bajrangbali nozÄ«mÄ apelsÄ«nu.
2. Kungs Rama mÄsa Å anta
Kungam Ramam bija arÄ« mÄsa, izÅemot viÅa trÄ«s traucÄjumus. Ne daudzi zina, un arÄ« tiek uzskatÄ«ts, ka visi Äetri Ä·ÄniÅa Dashrath dÄli netika informÄti par viÅu mÄsas Å anta pastÄvÄÅ”anu. Å anta bija karaļa Dashrath un karalienes Kaushalya vecÄkais bÄrns. Karalienei KauÅ”alijai bija vecÄkÄ mÄsa, nosaukta Vershini, kurai nebija neviena bÄrna. TÄtad, vienÄ no viÅas vizÄ«tÄm uz viÅas jaunÄko mÄsu Kaushalya, Vershini lÅ«dza KauÅ”aljas bÄrnu. King Dashrath piekrita dot Å antai Vershini.
3. Hanumana stÄsts par Kunga Ramas neievÄroÅ”anu
Hanumanu uzskatÄ«ja par lielÄko Kunga Ramas bhaktu. Tika uzskatÄ«ts, ka viÅÅ” nekad neticÄja savam Kungam, taÄu tas notika vienu reizi, kad Hanumans nepiekrita Kungam Ramam. Å is starpgadÄ«jums notika pÄc kronÄÅ”anas ceremonijas, kas padarÄ«ja Hanumanu ļoti skumjÅ” un vÄ«luÅ”ies. Lai pÄrvarÄtu viÅa morozo un sirsnÄ«go valsti, Hanumans sÄk meditÄt, sÄžot vienÄ stÅ«rÄ«. Bet viÅÅ” bija tik skumjÅ”, ka asaras neapturÄs no viÅa acÄ«m. Redzot viÅu dziļi skumji, Sita mata informÄja Kungu Ramu par Hanumana stÄvokli. Kungs Rama devÄs uz Hanumanu un teica, ka viÅam nav nekÄdas iespÄjas HanumÄnam sniegt neko pret savu mÄ«lestÄ«bu un uzticÄ«bu. TurklÄt Kungs Rama piedÄvÄja, ka viÅÅ” ar Hanumanu var nogÄdÄt tikai uz Vaikunthu. Klausoties, Hanumana seja izgaismojÄs, un viÅÅ” jautÄja Kungam Ramai, vai viÅÅ” pavadÄ«s Kungu Ramu uz Vaikunthu. Kungs Rama atbildÄja, ka viÅÅ” tur bÅ«s klÄt, bet Mahavishnu. Hanumans kļuva apbÄdinÄts un atteicÄs doties uz Vaikunthu. ViÅÅ” negribÄja bÅ«t klÄt jebkurÄ vietÄ, kur Kungs Rama nebija.
4. VÄveres stÄsts
Karalis Ravana bija nolaupÄ«jis Sita matus un aizveda viÅu kopÄ ar viÅu LankÄ. Bija milzÄ«gs okeÄns, ka Kungam Ramam bija jÄŔķÄrso, lai atgrieztos Sita. Visa Vanara sena (pÄrtiÄ·u armija) un visi dzÄ«vnieki sÄka palÄ«dzÄt Kungam Ramam uzbÅ«vÄt tiltu, lai nokļūtu LankÄ. Kungs Rama tika dziļi pÄrvietots, redzot viÅa visas armijas centÄ«bu un kaislÄ«bu. ViÅÅ” pamanÄ«ja, ka mazs vÄveris arÄ« nenogurstoÅ”i strÄdÄja. VÄvere savÄs mutÄs pacÄla sÄ«kus akmeÅus un turÄja tos tuvu laukakmeÅiem. Mazo vÄveres entuziasmu nomÄca mÄrkaÄ·is, kad viÅÅ” jautÄja par viÅu, sakot, ka viÅai ir jÄpaliek prom no akmeÅiem vai arÄ« viÅa saspiestos. Redzot, ka mÄrkaÄ·is smieties, visi pÄrÄjie dzÄ«vnieki arÄ« sÄka jautÄt mazo vÄveri. VÄvere tika ievainota un sÄka raudÄt. Apburtais vÄveris devÄs braukt uz Kungu Ramu un sÅ«dzÄjÄs par visu incidentu. Tad Kungs Rama pulcÄja visus un parÄdÄ«ja viÅiem, ka mazo vÄveru izmetais oļi darbojas kÄ savienotÄjs starp abiem laukakmeÅiem. Kungs Rama arÄ« norÄdÄ«ja, ka ieguldÄ«jums nav mazs vai liels, bet svarÄ«gs ir nodoms un uzticÄ«ba. NovÄrtÄjot vÄveres smago darbu un pÅ«les, Kungs Rama ar mÄ«lestÄ«bu glÄstÄ«ja vÄveres muguru. Maigais insults atstÄja trÄ«s vÄveres uz vÄveres muguras. Tiek uzskatÄ«ts, ka pirms Ŕī negadÄ«juma vÄveres uz Ä·ermeÅa nebija svÄ«tru. Tas ir liels morÄls stÄsts bÄrniem, kas palÄ«dzÄs viÅiem apzinÄties gan mazo, gan lielo pūļu nozÄ«mi.
5. StÄsts par to, kÄ dÄmona karalis Ravana guva desmit galvas
Ravana bija lielÄkais Kunga Å ivas bhakta. Lai laipni lÅ«gtu Kungu Å ivu, viÅÅ” piedzÄ«voja stipru atgrieÅ”anos. KÄdu dienu, lai nomierinÄtu Kungu Å ivu, Ravana nolÄma nogriezt galvu. Kad viÅÅ” sasmalcinÄja galvu, tas atkal pieauga. ViÅÅ” turpinÄja smalcinÄt galvu, lÄ«dz viÅa taupÄ«ba iepriecinÄja Kungu Å ivu. TÄdÄjÄdi Kungs Å iva svÄtÄ«ja Ravanu ar desmit galvu un Ravana kļuva par vienu no lielÄkajiem un spÄcÄ«gÄkajiem karaļiem. RavÄnas desmit vadÄ«tÄji simbolizÄ seÅ”us Å”aÅ”htras un Äetras VÄdas, ko viÅÅ” apguvis.
6. Mandodari un Sitas Matas stÄsts
Tas ir labi zinÄms fakts, ka Sita mata bija Ä·ÄniÅa Janakas meita. Bet, saskaÅÄ ar vienu no atsaucÄm Adbhuta Ramayana, Mandodari bija Sita mÄtes mÄte. Tiek uzskatÄ«ts, ka Ravana uzglabÄtu visu viÅa svÄto svÄto asinis lielÄ bankÄ. Viens no gudriem Gritsamada uzglabÄja pienu, kas iegÅ«ts no darbas zÄles, podÄ, lai praktizÄtu atgrieÅ”anos un lai dieviete LakÅ”mi bÅ«tu viÅa meita. Ravana saÅÄma piena podu, ielaužoties Gritsamadas mÄjÄ un izlejot pienu savÄ potÄ. Karaliene Mandodari tik ļoti aizvainoja Å”o ļaunumu Ravanu, ka, lai izdarÄ«tu paÅ”nÄvÄ«bu, viÅa dzÄra Ravanas glabÄtÄs pods. PÄc dzerÅ”anas no Ravanas podiÅa, karaliene Mandodari nÄva, bet viÅa kļuva grÅ«tniece ar Situ. PÄc Sitas dzimÅ”anas, viena no dievietes LakÅ”mi inkarnÄcijÄm, Mandodari atstÄja mazuli KurukshetrÄ, un tas ir tÄds, kÄ Ä·ÄniÅÅ” Janaka atrada Situ.
7. Hanumana dzimÅ”anas stÄsts
Tas ir interesants Ramayana stÄsts bÄrniem, kas runÄ par Hanumana dzimÅ”anu. Kad Ä·ÄniÅÅ” Dashrath uzstÄjÄs ar Yagna, lai iegÅ«tu bÄrnus, Anjana arÄ« godinÄja Kungu Å ivu, lai piedzimtu dÄlu. Uguns Dievs sniedza prasadam Ä·ÄniÅam Dashratham, kas bija jÄsadala starp trim sievÄm. DieviŔķÄs iejaukÅ”anÄs dÄļ Ärglis paÅÄma kÄdu prasadu un vÄja dievÄ«bu, Kungs VajÅ« pÄrveda dažas prasÄdas uz Anjana rokÄm, ko viÅa Äda. DrÄ«z pÄc tam Hanumans dzimis Anjana.
8. Kunga Rama brÄļa iemiesojuma stÄsts
Kungs Rama ir Kunga ViÅ”nu iemiesojums, un tiek uzskatÄ«ts, ka viÅa brÄļi Bharat un Shatrughan ir Sudarjas Äakras, Kunga ViÅ”nu ieroÄa un Å esnaagas, viÅa vietas VaikunthÄ, iemiesojumi. Laxman bija Balrama iemiesojums.
9. Shurpanakha stÄsts
Shurpanakha bija Ravanas mÄsa, un tiek uzskatÄ«ts, ka viÅa bija cÄ«Åa starp Kungu Ramu un Ravanu. Ir dažÄdas stÄstu versijas par to, kÄ Shurpanakha bija kaujas iemesls, bet pÄc Valmiki versijas Shurpanakha vÄrsÄs pie Kunga Ramas, lai lÅ«gtu laulÄ«bu, bet viÅÅ” noraidÄ«ja viÅas laulÄ«bas priekÅ”likumu. PÄc tam viÅa vÄrsÄs pie Laxman. Laxman arÄ« atteicÄs no viÅas priekÅ”likuma un neizprotami nolÄma kaitÄt Sita mÄmÄm. Kunga Ramas rÄ«kojumÄ Laxman nokrita Shurpankha degunu. Apvainots un apbÄdinÄts viÅa devÄs uz savu brÄli Ravanu, kurÅ” nolaupÄ«ja Sita matas, lai meklÄtu atriebÄ«bu no Kunga Ramas un Laxmana.
10. Kunga Ramas nÄves stÄsts
Kungs Rama vienreiz maldinÄja Hanumanu, kad viÅam bija laiks nomirt. Tas notika tÄpÄc, ka Hanumans neļÄva Yamam apgalvot Kunga Ramas dvÄseli un tÄpÄc Kungam Ramai nebija iespÄjams nomirt. Lai novirzÄ«tu Hanumanu, Kungs Rama iemeta viÅa gredzenu krekÄ un lÅ«dza Hanumanu to saÅemt. Hanumans kļuva par vaboles izmÄru un ielÄca plaisÄ, kas viÅu noveda pie Naag Lok (kur dzÄ«vo ÄÅ«skas). ViÅÅ” lÅ«dza Nag Loka karali Vasukam par gredzenu, kurÅ” viÅu vadÄ«ja uz gredzenu kaudzi, kas piederÄja Kungam Ramai. Hanumans visu to redzÄja, ko Vasuki viÅu informÄja, ka Kungs Rama viÅu triks.
11. Ravanas dvÄseles stÄsts
Tiek uzskatÄ«ts, ka pirms doÅ”anÄs uz cÄ«Åu ar Kungu Ramu, Ravana savu dvÄseli nogÄdÄja ar eremÄ«tu, ko sauc par Uguns acÄ«m. Eremam bija jÄsargÄ Ravanas dvÄsele un jÄsaglabÄ tÄ droŔība, lÄ«dz viÅÅ” atgriezÄs. Kaujas laikÄ Kungs Rama bija pÄrsteigts, redzot, ka neviens no viÅa bultiÅÄm, kas skÄra Ravanu, nevarÄja viÅam kaitÄt. NoslÄpums par Ravanas dvÄseli bija zinÄms vienam no Kunga Ramas sabiedrotajiem, kas sevi pÄrveidoja par Ravanu un devÄs uz vientuļnieku, lÅ«dzot atgriezt savu dvÄseli. TiklÄ«dz dvÄsele tika atbrÄ«vota, Kungs Rama nogalinÄja dÄmonu Kingu Ravanu.
12. Laxman miega stÄsts
Laxman vÄlÄjÄs pasargÄt Kungu Ramu un Situ matus trimdas laikÄ, un viÅÅ” vÄlÄjÄs, lai tam nebÅ«tu miega. Lai sakautu miegu, Laxman vÄrsÄs pie Nidras, miega dievietes, un lÅ«dza viÅu atÅemt miegu Äetrpadsmit gadus. Dieviete piekrita, sakot, ka kÄds cits Äetrpadsmit gadu gulÄs viÅa vÄrdÄ. Laxman devÄs uz savu sievu Urmilu un jautÄja viÅai, vai viÅa gulÄs, un viÅa piekrita. Urmila gulÄja 14 gadus un tÄdÄjÄdi palÄ«dzÄja Laxmanam palÄ«dzÄt Kungam Ramai.
13. Kunga Ramas nÄves stÄsts par Hanumanu
PÄc tam, kad NÄrada uzsÄka Hanumanu, viÅÅ” neapzinÄti apvainoja Vishwamitra. Tas notika, kad Hanumans sveica visus gudrojumus Kunga Ramas tiesÄ, bet nesveica Vishwamitra, jo viÅÅ” nebija svÄts pÄc dzimÅ”anas. Vishwamitra jutÄs aizvainots un lika Kungam Ramai izdot nÄvessodu Hanumanam. NÄves sods tika izpildÄ«ts, bet neviena no bultiÅÄm vai pat Brahmastra nevarÄja kaitÄt Hanumanam. Tas notika tÄpÄc, ka Hanumans visu laiku dziedÄja Kunga Ramas vÄrdu.
14. Kumbhakaranas miega stÄsts
Kungs Brahma vienreiz lÅ«dza visus trÄ«s brÄļus Ravanu, Vibhishanu un Kumbhakaranu. Labi apzinoties Kumbhakaran asprÄtÄ«bu un drosmi, Indra lÅ«dza dievieti Sarasvati sasaistÄ«t savu valodu, tÄpÄc Kumbhakaran lÅ«dza mūžīgÄs miega vÄlÄÅ”anos. Ravana nevarÄja redzÄt viÅa brÄļa stÄvokli un tÄdÄjÄdi lÅ«dza Kungu Brahmu atÅemt brÄļa vÄlmi. Kungs Brahma nevarÄja atcelt visu vÄlmi, bet viÅÅ” teica, ka Kumbhakaran nakÅ”Åos pusgadu un paliks nomodÄ par otru pusi. KauÅas laikÄ ar Kungu Ramu Kumbhakaran bija aizmigusi un daudzi mÄÄ£inÄjumi viÅu pamodinÄt.
15. Kunga Ramas uzvaras stÄsts
Ravana bija sakÄrtojusi Yagna cÄ«Åas beigÄs par savu uzvaru. Yagna panÄkumu nosacÄ«jums bija tas, ka Ravana nevarÄja atstÄt Yagna. Kad Kungs Rama uzzinÄja par Å”o Yagna, viÅÅ” sÅ«tÄ«ja Angadu kopÄ ar grupu pÄrtiÄ·iem, lai novirzÄ«tu Ravanu, bet visi centieni bija veltÄ«gi. Visbeidzot, Angads vilka Ravanas sieva Mandodari ar saviem matiem viÅa priekÅ”Ä. Mandodari aizstÄvÄja lÅ«gumu sniegt palÄ«dzÄ«bu no Ravanas, bet viÅÅ” to nepÄrvietoja. Tas bija tad, kad Mandodari apvainoja Ravanu, uzÅemoties Kungu Ramu un Sita Matas piemÄru, ka Ravana piecÄlÄs no Yagna un tika uzvarÄts un nogalinÄts kaujÄ.
Å ajos RamiÄnas stÄstos ir lielas vÄrtÄ«bas un mÄcÄ«bas. Å ie stÄsti ir ne tikai izklaidÄjoÅ”i jÅ«su mazulim, bet arÄ« palÄ«dz jÅ«su bÄrnam uzzinÄt par dažÄdiem iemesliem, kas noveda pie cÄ«Åas starp Kungu Ramu un Ravanu. Indijas mitoloÄ£ija ir pilna ar interesantiem stÄstiem; jÅ«s varat arÄ« pastÄstÄ«t KriÅ”nas stÄstus saviem bÄrniem.