Ar Ä·eizargriezienu
CÄzarÄ«ni ir viena no visizplatÄ«tÄkajÄm mÅ«sdienu medicÄ«niskajÄm procedÅ«rÄm ar ļoti zemu mirstÄ«bas lÄ«meni.
Kas ir Ä·eizargrieziens?
Ķeizargrieziens ir Ä·irurÄ£iska procedÅ«ra, kas ietver grÅ«snas sievietes vÄdera un dzemdes griezumus, lai piegÄdÄtu bÄrnu kÄ alternatÄ«vu maksts dzimÅ”anai.
TÄ kÄ Ä·eizargrieziens ir liela Ä·irurÄ£ija, tas rada tÄdus paÅ”us riskus attiecÄ«bÄ uz komplikÄcijÄm, infekciju un anestÄzijas blakusparÄdÄ«bÄm, tÄpat kÄ jebkuras citas operÄcijas gadÄ«jumÄ, un tas arÄ« palielina iespÄju, ka nÄkamÄ grÅ«tniecÄ«bas laikÄ ir nepiecieÅ”ama Ä·eizargrieziena un jutÄ«ba Ärpusdzemdes grÅ«tniecÄ«bas dÄļ rÄtas dÄļ. TÄtad, ja Ärsts iesaka veikt Ä·eizargriezienu, ir svarÄ«gi apzinÄties Ŕīs lietas un arÄ« saprast iemeslu, kÄdÄļ tas ir nepiecieÅ”ams.
TomÄr bieži tiek veikti Ä·eizargriezieni (Valsts VeselÄ«bas un labklÄjÄ«bas institÅ«ta jaunÄkie ziÅojumi atklÄja, ka aptuveni viena no trim sievietÄm pasaulÄ piedzimst ar C sekciju), padarot to par vienu no visizplatÄ«tÄkajÄm mÅ«sdienu medicÄ«niskajÄm procedÅ«rÄm ar ļoti zemu mirstÄ«bas lÄ«meni.
Å Ä« Ä·eizargriezienu skaita palielinÄÅ”anÄs daļÄji skaidrojama ar to, ka sievietes kļūst grÅ«tnieces vÄlÄk dzÄ«vÄ, un dažu hronisku slimÄ«bu, piemÄram, diabÄta, pieaugums, kas var padarÄ«t grÅ«tniecÄ«bu grÅ«tÄku.
Kam nepiecieŔama c sadaļa?
Ir vairÄki Ä·eizargriezienu veidi:
- IzvÄles Ä·eizargrieziens: Tas ir, kad mÄte izvÄlas Ä·eizargriezienu, nevis medicÄ«nisku nepiecieÅ”amÄ«bu. Tas var bÅ«t veids, kÄ mazinÄt trauksmi un dot mÄtei paÅ”pÄrvaldes sajÅ«tu, it Ä«paÅ”i, ja iepriekÅ”ÄjÄs grÅ«tniecÄ«bas ir izraisÄ«juÅ”as traumatisku pieredzi ar maksts ievadÄ«Å”anu (piemÄram, epiziotomiju) vai citus emocionÄlus iemeslus.
- PlÄnotais Ä·eizargrieziens: tas ir ieteicams pirms darba sÄkÅ”anas, ja to uzskata par droÅ”Äku nekÄ maksts vai mazuļa maksts, jo tas ir iepriekÅ” pastÄvoÅ”s veselÄ«bas stÄvoklis, piemÄram, dažas infekciozas seksuÄli transmisÄ«vÄs slimÄ«bas vai veselÄ«bas stÄvokļi, kas attÄ«stÄs grÅ«tniecÄ«bas dÄļ, piemÄram, gestÄcijas hipertensija vai cukura diabÄts, preeklampsija vai neparasti liels bÄrns (cephalopelvic disproportion). ArÄ« Ä·eizargrieziens agrÄkÄ grÅ«tniecÄ«bas laikÄ ir iemesls tam, ka Ärsts var ieteikt Ä·eizargriezienu.
Parasti plÄnotÄs Ä·eizargriezes tiek veiktas, kad ir ļoti iespÄjams, ka mÄtei nÄksies dzemdÄt Ä·eizargriezienu, un to var plÄnot un veikt kÄ dienas procedÅ«ru, nevis kÄ ÄrkÄrtas Ä·eizargriezienu.
- AvÄrijas Ä·eizargrieziens: pÄc darba sÄkÅ”anas veic ÄrkÄrtas Ä·eizargriezienu, un pastÄv komplikÄcijas, piemÄram, asiÅoÅ”ana, ilgstoÅ”s darbs vai neveiksmÄ«ga progresÄÅ”ana, kas pazÄ«stama kÄ distocija, jebkura augļa distresa pazÄ«me, sabiezÄjums, dzemdes plÄ«sums vai paaugstinÄts asinsspiediens vai sirdsdarbÄ«ba sakarÄ ar amnija plÄ«sumu, placentas problÄmÄm, neparastu prezentÄciju, piemÄram, pusgarÄm vai transversÄlÄm pozÄ«cijÄm, neveiksmÄ«gu darba vai nabassaites problÄmu izraisÄ«Å”anu.
Jebkura mÄte, kurai tiek veikta plÄnota Ä·eizargrieziena vai avÄrijas Ä·eizargrieziens jebkura iepriekÅ”minÄtÄ iemesla dÄļ, lai aizsargÄtu savu veselÄ«bu vai nedzimuÅ”Ä bÄrna veselÄ«bu, bÅ«tu uzskatÄma par kÄdu, kam ir nepiecieÅ”ams Ä·eizargrieziens.
Kas notiek Ä·eizargrieziena laikÄ?
Pirms Ä·eizargrieziena tiek pÄrbaudÄ«ta mÄtes dzelzs koncentrÄcija un piliens tiek ievietots, kÄ arÄ« katetrs, kad anestÄzija ir iestÄjusies. ReÄ£ionÄlÄ vai vispÄrÄjÄ anestÄzija tiek ievadÄ«ta mugurkaulÄ, un asins recÄÅ”anas zÄles var arÄ« lietot, lai novÄrstu asins recekļu veidoÅ”anos. attÄ«stÄs kÄjÄs, kas var novest pie dziļo vÄnu trombozes. MÄtes asinsspiediens tiks uzraudzÄ«ts visÄ procedÅ«ras laikÄ, un elektrodi tiks pielietoti krÅ«tÄ«m, vai sirdsdarbÄ«bas ritma pÄrraudzÄ«bai var bÅ«t nepiecieÅ”ams lietot pirkstu pulsa monitoru. MÄtÄm var piedÄvÄt arÄ« skÄbekli avÄrijas Ä·eizargrieziena laikÄ, ja ir augļa cieÅ”anas.
Ķeizargrieziena laikÄ mÄtei bieži ir sajÅ«ta, ka jÅ«tama sajÅ«ta, jo, lai gan anestÄzija darbojas kÄ sÄpju mazinÄÅ”ana, tÄ arÄ« ļauj mÄtei palikt nomodÄ un tiek pÄrvaldÄ«ta tÄ, lai pÄc iespÄjas mazÄk medikamentu iziet cauri placentai un bÄrnam. .
Kad bÄrns tiek piegÄdÄts, ekrÄns tiek uzlikts un nedaudz nolaists. Parasti izgatavotie griezumi ir mazi un zem bikini lÄ«nijas, ja vien jums nav zems placenta vai ir priekÅ”laicÄ«gs bÄrns. Tad nabassaites un placenta izÅem, pirms Ärsti sÄk slÄgt griezumu. Ķeizargriezienu var salÄ«mÄt, izmantojot iekÅ”Äjos valdziÅus, kas izŔķīst, vai ar lielÄm Ä·irurÄ£iskÄm skavÄm, atkarÄ«bÄ no griezuma lieluma.
PÄc Ä·eizargrieziena pabeigÅ”anas operÄcijas teÄtrÄ«, kÄdu laiku pavadÄ«s pÄcoperÄcijas atveseļoÅ”anÄs telpÄ, pirms doties atpakaļ uz savu parasto slimnÄ«cu, un antibiotikas tiek ievadÄ«tas, lai aizsargÄtu pret infekcijÄm. Var turpinÄt asins retinÄÅ”anas medikamentus, un oksitocÄ«ns tiks ievadÄ«ts pilienu veidÄ, lai palÄ«dzÄtu dzemdes lÄ«gumam, kas samazina asins zudumu. Jums var bÅ«t paaugstinÄta temperatÅ«ra vai temperatÅ«ras kritums anestÄzijas dÄļ.
KÄdas ir manas iespÄjas Ä·eizargrieziena laikÄ un pÄc tÄs?
Ķeizargrieziena laikÄ jÅ«s varat izlemt Å”Ädas lietas:
- Kas jÅ«s ar teÄtri uzÅematies
- Vai vÄlaties, lai jums tiktu stÄstÄ«ts par notikumiem, kas notiek
- Vai vÄlaties, lai jÅ«su atbalsta persona samazinÄtu nabassaites
- Cik drÄ«z jÅ«s nolemjat barot bÄrnu ar krÅ«ti, ja nav medicÄ«nisku komplikÄciju, kas prasa, lai jÅ«s vai JÅ«su bÄrns tiktu uzraudzÄ«ts.
Dažas mÄtes var bÅ«t vÄ«luÅ”Äs, kad tÄm ir nepiecieÅ”ams dzemdÄt Ä·eizargriezienu, un, iespÄjams, vÄlÄsies gÅ«t maksts dzimÅ”anu nÄkotnes grÅ«tniecÄ«bas laikÄ.
IespÄjama dzemdÄ«bu dzimÅ”ana pÄc Ä·eizargrieziena, bet daudzi cilvÄki medicÄ«niskajÄ sabiedrÄ«bÄ ir piesardzÄ«gi, jo ir neliela dzemdes plÄ«suma iespÄjamÄ«ba. IndividuÄlajiem dzemdÄ«bu speciÄlistiem par to ir dažÄdi viedokļi. Bet atkÄrtot CÄzarejas arÄ« palielina rÄtaudus Ä·ermenÄ«, tÄpÄc abiem ir trÅ«kumi. Ir teikts, ka divkÄrÅ”Ä Å”Å«puļpapÄ«ra ieŔūŔana cieÅ”Äk sastopama ar rÄtu, bet jums vajadzÄtu runÄt ar savu akuÅ”ieri par to, ja apsverat maksts piegÄdi. Protams, maksts dzimÅ”ana pÄc Ä·eizargrieziena vienmÄr jÄveic medicÄ«nas iestÄdÄ, kur ir pieejama neatliekamÄ medicÄ«niskÄ palÄ«dzÄ«ba.