10 populÄrÄkie Panchatantras stÄsti bÄrniem
Panchatantras morÄles stÄsti ir viena no populÄrÄkajÄm dzÄ«vnieku kolekciju kolekcijÄm. SÄkotnÄji rakstÄ«ts sanskritÄ, katram no Å”iem pieminekļiem ir saistÄ«ta morÄle. Å ie stÄsti ir gaiÅ”i, krÄsaini un piemÄroti pat sÄ«kiem burkÄniem un sniedz vÄrtÄ«gas mÄcÄ«bas, kas paliek prÄtÄ uz visiem laikiem.
LeÄ£enda par Panchatantras izcelsmi atkal parÄdÄs Ä·ÄniÅa Amarashakti laikos, kas iecÄla zinÄtnieku, kas nosaukts par ViÅ”nu Å armu, lai izglÄ«totu savus trÄ«s dÄlus. ViÅ”nu Å arma saprata, ka parastie mÄcÄ«bu lÄ«dzekļi un paÅÄmieni nedarbojÄs labi ar Å”iem prinÄiem, un tÄ nolÄma tos mÄcÄ«t stÄstos. TÄpÄc viÅÅ” uzrakstÄ«ja stÄstu kolekciju piecos nÄkamajos sÄjumos, un tÄ tika nosaukta par Panchatantra (āpanchaā - piecas un ātantrasā sistÄmas):
- Mitra labha (draugu iegÅ«Å”ana) - stÄstu kolekcija, kas saistÄ«ta ar uzvarÄtÄjiem.
- Mitra bheda (draugu zaudÄÅ”ana) - stÄstu kolekcija, kas saistÄ«ta ar draugu zaudÄÅ”anu.
- AparĆÆksitakĆ”rakam (rÄ«kojoties bez domÄÅ”anas) - stÄstu apkopojums par to, kÄ neprÄtÄ«ba noved pie tÄ, ka zaudÄt to, kas ir svarÄ«gs.
- LabdhapranĆ”sam (peļÅas zudums) - stÄstu kolekcija, kas norÄda, kÄ iziet no sarežģītÄm situÄcijÄm, nezaudÄjot lietas.
- KĆ”kolĆ¹kĆÆyam (vÄrnas un pÅ«ces) - stÄstu par kara un miera noteikumiem un stratÄÄ£ijÄm kolekcija.
Panchatantra tika tulkota daudzÄs valodÄs, ieskaitot angļu, indieÅ”u valodas, persieÅ”u un arÄbu valodas.
10 Interesantas Panchatantras pasakas jÅ«su bÄrniem
Lai padarÄ«tu stÄsta laiku jautrÄku un informatÄ«vÄku, Å”eit ir daži Panchtantras stÄsti, kas ne tikai uzlabos jÅ«su bÄrna iztÄli, bet arÄ« iemÄcÄ«s viÅiem kaut ko!
1. Monkey un krokodils
Reiz, mežÄ, dzÄ«voja mÄrkaÄ·is, kurÅ” dzÄ«voja pie jenÅ«nu (ogu) koka, kas atradÄs upes krastos. TajÄ paÅ”Ä meÅ¾Ä dzÄ«voja krokodils un viÅa sieva. KÄdu dienu krokodils ieradÄs upes krastos un atpÅ«Å”as zem koka. LabsirdÄ«gs mÄrkaÄ·is viÅam piedÄvÄja dažus augļus. NÄkamajÄ dienÄ krokodils atgriezÄs vairÄk augļu, ko viÅÅ” mÄ«lÄja. TÄ kÄ dienas pagÄja, krokodils un mÄrkaÄ·is kļuva par labiem draugiem.
KÄdu dienu mÄrkaÄ·is nosÅ«tÄ«ja dažus augļus krokodila sievai. ViÅa Äda augļus un viÅiem patÄ«k, bet bija greizsirdÄ«gs, jo viÅai nepatika, ka vÄ«rs pavadÄ«ja laiku ar mÄrkaÄ·i. ViÅa teica savam vÄ«ram: āJa augļi ir tik sulÄ«gi, es brÄ«nos, cik maiga ir mÄrkaÄ·a sirds. IegÅ«stiet man mÄrkaÄ·a sirdi. āKrokodils nevÄlÄjÄs nogalinÄt savu draugu, bet viÅam nebija citas izvÄles.
ViÅÅ” uzaicinÄja pÄrtiÄ·i uz savÄm mÄjÄm vakariÅÄm un teica, ka viÅa sieva vÄlÄtos viÅu satikt. MÄrkaÄ·is bija laimÄ«gs, bet nevarÄja peldÄt, tÄpÄc krokodils viÅu aizveda uz muguras. Krokodils bija laimÄ«gs, ka viÅÅ” bija apgriezis mÄrkaÄ·i, bet runÄjot, viÅÅ” izdzÄsa patieso iemeslu, kÄpÄc pÄrtiÄ·is bija mÄjÄs. Gudrs mÄrkaÄ·is teica: āTev vajadzÄja teikt man agrÄk, es atstÄju savu sirdi uz koka. Mums jÄiet atpakaļ un jÄsaÅem. āKrokodils ticÄja un aizveda viÅu atpakaļ uz koku. Gudrais mÄrkaÄ·is izglÄba savu dzÄ«vÄ«bu.
MorÄles stÄsts: IzvÄlieties savu uzÅÄmumu gudri un vienmÄr ir prÄta klÄtbÅ«tne.
2. StÄrÄ·is un krabis
Reiz kÄdreiz pie dÄ«Ä·a dzÄ«voja stÄrÄ·is, kas no zivju dÄ«Ä·iem izvÄlÄjÄs zivis un Äst. TomÄr, kad viÅÅ” kļuva vecÄks, viÅam bija grÅ«ti noÄ·ert vienu zivju. Lai sevi barotu, viÅÅ” domÄja par plÄnu. ViÅÅ” teica zivÄ«m, vardÄm un krabjiem, ka daži vÄ«rieÅ”i plÄno piepildÄ«t dÄ«Ä·i un audzÄt kultÅ«raugus, un tÄpÄc dÄ«Ä·Ä« nebÅ«s zivju. ViÅÅ” arÄ« stÄstÄ«ja viÅiem, cik skumji viÅÅ” par to ir jÅ«tams un ka viÅÅ” viÅus nepalaidÄ«s. Zivis bija skumji un lÅ«dza stÄrÄ·i viÅiem palÄ«dzÄt. StÄrÄ·is apsolÄ«ja Åemt visus tos uz lielÄku dÄ«Ä·i. TomÄr viÅÅ” viÅiem teica: āTÄ kÄ es esmu vecs, es varu tikai dažus no jums paÅemt vienÄ reizÄ.ā StÄrÄ·is zivis nogÄdÄs klintÄ«, nogalinÄs un ÄdÄ«s. Katru reizi, kad viÅÅ” bija izsalcis, viÅÅ” paÅÄma dažas no tÄm klintÄ« un Äst.
DÄ«Ä·Ä« dzÄ«voja arÄ« krabis, un viÅÅ” vÄlÄjÄs arÄ« doties uz lielÄko dÄ«Ä·i. StÄrÄ·is domÄja par krabju maiÅu un piekrita viÅam palÄ«dzÄt. Pa ceļam krabis jautÄja stÄrÄ·im: āKur ir lielais dÄ«Ä·is?ā StÄrÄ·is smÄjÄs un norÄdÄ«ja uz klintÄ«m, kas bija piepildÄ«ta ar zivju kauliem. Krabs saprata, ka stÄrÄ·is viÅu nogalinÄs, un tik Ätri domÄja par plÄnu glÄbt sevi. ViÅÅ” noÄ·Ära stÄrÄ·a kaklu un neļÄva to aiziet, lÄ«dz stÄrÄ·is nomira.
StÄsta morÄle: vienmÄr ir prÄta klÄtbÅ«tne un rÄ«kojieties Ätri, kad briesmÄs.
3. ZiloÅi un peles
Bija ciemats, ko tÄs iedzÄ«votÄji pameta pÄc tam, kad viÅÅ” satricinÄja zemestrÄ«ci. TomÄr ciematÄ dzÄ«vojoÅ”Äs peles nolÄma palikt un padarÄ«t to par mÄjÄm. Å Ä ciemata nomalÄ bija ezers, kurÄ regulÄri apmeklÄja ziloÅu ganÄmpulku, lai peldÄtos un dzert Å«deni. TÄ kÄ ciemats bija ceÄ¼Ä uz Å”o ezeru, ziloÅi Ä·ÄrÄs pelÄm, ejot, kad viÅi ceļoja. TÄtad, peles karalis nolÄma tikties ar ziloÅiem. ViÅÅ” viÅiem teica: āO ziloÅi, ceļojot pa ciemu, tiek nogalinÄti. MÄs bÅ«sim ļoti pateicÄ«gi, ja jÅ«s varÄtu apsvÄrt iespÄju mainÄ«t savu marÅ”rutu. MÄs atcerÄsimies un atgriezÄ«sim labumu, kad jums bÅ«s nepiecieÅ”ama. "
ZiloÅu Ä·ÄniÅÅ” smÄjÄs: āMÄs esam milzÄ«gi ziloÅi, ko jÅ«s varat atgriezt pelÄm. TomÄr mÄs ievÄrojam jÅ«su pieprasÄ«jumu un mainÄ«sim marÅ”rutu. "
PÄc dažÄm dienÄm ziloÅi ieslodzÄ«ja tÄ«klus, kurus bija izveidojuÅ”i mednieki. ViÅi cÄ«nÄ«jÄs grÅ«ti izvairÄ«ties, bet veltÄ«gi. ZiloÅu karalis atcerÄjÄs peles karaļa solÄ«jumu. TÄtad, viÅÅ” sÅ«tÄ«ja ziloÅu ziloÅu, kurÅ” bija laimÄ«gs un nebija iesprostots, lai lÅ«gtu peles karali nÄkt un palÄ«dzÄt ziloÅiem.
DrÄ«z visas peles atnÄca un sÄka tÄ«klus un atbrÄ«voja ziloÅus. ZiloÅu karalis nevarÄja pietiekami pateikties pelÄm!
StÄsta morÄle: PatÄrÄtÄjam ir draugs. VienmÄr esiet laipni pret cilvÄkiem un pateicÄ«gi par viÅu palÄ«dzÄ«bu.
4. PastÄvÄ«gÄ mongooze
Lauksaimnieku pÄrim bija mÄjdzÄ«vnieku mangusts. KÄdu dienu lauksaimniekam un viÅa sievai bija steidzami jÄiziet no mÄjÄm, lai viÅi strÄdÄtu, un tÄpÄc viÅi atstÄja mangoÄ«du kopÄ ar savu bÄrnu un pÄrliecinÄjÄs, ka viÅu bÄrns labi sargÄs. KamÄr viÅi bija aizgÄjuÅ”i, ÄÅ«ska slepeni ieradÄs mÄjÄ un virzÄ«jÄs uz Ŕūpuli, lai uzbruktu bÄrnam. Vieds mangusts cÄ«nÄ«jÄs un nogalinÄja ÄÅ«sku, lai aizsargÄtu bÄrnu.
Kad lauksaimnieka sieva atgriezÄs mÄjÄs, viÅa bija satriekta, ka viÅu sagaida asins traipi uz mongoozes mutes un zobiem. ViÅa zaudÄja savu temperamentu un kliedza: āTu nogalini manu bÄrnu!ā ViÅas dusmÄs viÅa zaudÄja visu kontroli un nogalinÄja lojÄlu mangustu. Kad viÅa ienÄca savÄ mÄjÄ, viÅa redzÄja bÄrnu un miruÅ”o ÄÅ«sku. ViÅa saprata, kas notika, un nožÄloja viÅas rÄ«cÄ«bu.
StÄsta morÄle: domÄjiet, pirms jÅ«s rÄ«kojieties.
5. bruÅurupucis un zosis
Reiz pie ezera, tur dzÄ«voja bruÅurupucis un divas zosis, kas bija lieliski draugi. Kad ezers žūst, zosis nolÄma pÄriet uz jaunu vietu. BruÅurupucis arÄ« gribÄja pÄrvietoties ar viÅiem, bet viÅÅ” nevarÄja lidot, un tÄpÄc viÅÅ” lÅ«dza zosis Åemt viÅu kopÄ. Visbeidzot, mÄÄ£inot viÅus pÄrliecinÄt, beidzot, zosis vienojÄs. ViÅi turÄja nÅ«ju ar savÄm Ä·ekarÄm un lÅ«dza bruÅurupuÄu turÄt nÅ«ju ar muti un brÄ«dinÄja viÅu neatvÄrt muti, lai izvairÄ«tos no aizÄ·erÅ”anÄs.
Kad viÅi lidoja augstu, daži skatÄ«tÄji domÄja, ka bruÅurupucis tika nolaupÄ«ts un komentÄja: āAk, slikta bruÅurupucis!ā TiklÄ«dz viÅÅ” to izdarÄ«ja, viÅÅ” nokrita zemÄ un nomira.
StÄsta morÄle: domÄjiet pirms jÅ«s runÄjat. Klausieties instrukcijas un sekojiet tÄm.
6. StÄsts par trim zivÄ«m
EzerÄ bija trÄ«s zivis, kas bija lieliski draugi. PirmÄs zivis bija ļoti gudras, otrÄ zinÄja, kÄ atrast izeju no nepatikÅ”anÄm, bet treÅ”Ä bija neapmierinÄtas un naidÄ«gas izmaiÅas. PirmÄs zivis pÄrzinÄja zvejnieka sarunu par nÄkamo dienu atgrieÅ”anos un zveju ezerÄ. BÄ«stot briesmÄm, viÅÅ” brÄ«dinÄja savus draugus izbraukt no ezera. OtrÄ zivs teica: āEs palikÅ”u Å”eit un atradÄ«Å”u izeju, ja es esmu noÄ·erts.ā TreÅ”Äs zivis teica: āEs negribu izbraukt. Es palikÅ”u Å”eit un, ja man bÅ«s jÄÄ·eras, es gribu. āPirmÄs zivis aizgÄja. NÄkamajÄ dienÄ zvejnieks ieradÄs un pÄrÅÄma divas citas zivis. Otrais gudri izbÄga, izliekoties par miruÅ”u. TreÅ”Äs zivis neko nedarÄ«ja un noÄ·Ära un nomira.
StÄsta morÄle: VienmÄr ir jÄbÅ«t atvÄrtai pÄrmaiÅÄm un pielÄgoÅ”anai. NekavÄjoties rÄ«kojieties, ja jÅ«tat briesmas.
7. Muļķīgais lauva un gudrs trusis
Reiz kÄdreiz dzÄ«voja mantkÄrÄ«gs lauva, kas uzbruka un nogalinÄja dzÄ«vniekus, un tÄpÄc katrs džungļu dzÄ«vnieks ļoti baidÄ«jÄs no viÅa. KÄdu dienu viÅi nolÄma, ka katrs dzÄ«vnieks dodas uz lauvu dienÄ kÄ viÅa upuris. Lauva piekrita, kad tas bija truÅ”u kÄrta, viÅi nolÄma nosÅ«tÄ«t gudru veco. ViÅÅ” brauca lÄni un pirms saulrieta sasniedza lauvas denÄ«ti. Lauva nikni jautÄja viÅam: "KÄpÄc tu tik vÄlu?" Trusis atbildÄja: "Tika atnÄkusi pie jums truÅ”u grupa, bet pa ceļam pÄrÄjie uzbruka citam mežonÄ«gam lauvam. Man izdevÄs aizbÄgt un nÄca Å”eit. āTrusis arÄ« minÄja, ka otrs lauva apstrÄ«dÄja Å”o.
Lauva bija ļoti dusmÄ«ga un lÅ«dza truÅ”u Åemt viÅu, lai apmierinÄtu jauno lauvu. Gudrs trusis paÅÄma lauvu uz dziļu labi un parÄdÄ«ja viÅam savu pÄrdomas. Lauva lauva, viÅa pÄrdomas to paÅ”u. ViÅÅ” uzskatÄ«ja, ka viÅa pÄrdomas ir viÅa ienaidnieks. KrÄÅ”Ås lauva uzlÄca, lai uzbruktu otram lauvam un beidzÄs mirst. TÄdÄjÄdi gudrais vecais trusis izglÄba visus dzÄ«vniekus mežÄ.
StÄsta morÄle : galvenÄ uzmanÄ«ba ir jÄpievÄrÅ” risinÄjumiem, nevis problÄmÄm.
8. Džakals un bungas
Reiz kÄdreiz džakulis gÄja prom no džungļiem un sasniedza neapdzÄ«votu kaujas laukumu. ViÅÅ” bija ļoti izsalcis un tÄ sÄka meklÄt pÄrtiku, kad dzirdÄja dÄ«vainu skaÅu. DžakÄls nobijies un nolÄma aizbÄgt, bet tad viÅÅ” domÄja: āÄ»aujiet man rÅ«pÄ«gi redzÄt, kurÅ” skaÅu dara.ā Kad viÅÅ” aplÅ«koja apkÄrt, viÅÅ” atrada pamestu bungu, kas atrodas blakus kokam un kÄ vÄjÅ” pÅ«ta zarus koku berzÄja pret to un padarÄ«ja skaÅu. ViÅÅ” bija atbrÄ«vots un turpinÄja meklÄt pÄrtiku.
StÄsta morÄle: saskaras ar grÅ«tÄ«bÄm, nevis aizbÄgt no tÄm.
9. ZiloÅi un zvirbuļi
Zvirbuļu pÄrim bija skaista ligzda ar olÄm uz garas un spÄcÄ«gas koku un drÄ«z gaidÄ«ja viÅu mazos. TomÄr arogants zilonis drÄ«z apmeklÄja Å”o teritoriju un tik smagi satricinÄja koku, ka viÅam izdevÄs iznÄ«cinÄt ligzdu un olas. DusmÄ«gs un skumjÅ” par to, zvirbuļi nolÄma meklÄt atriebÄ«bu.
ViÅi lÅ«dza viÅu dzenis draugam palÄ«dzÄt viÅiem. Dzenis kopÄ ar saviem draugiem, lidot un vardi izstrÄdÄja plÄnu. Varde lÅ«dza lidot buzz pie ziloÅa auss. ViÅÅ” teica: āKad zilonis aizver acis, dzenis, tev acis ir jÄizurbj. Zilonis pacels un mÄÄ£inÄs atrast Å«deni. Es Ä·ildÄ«Å”os tÄlu, un zilonis domÄ, ka tur ir Å«dens un sasniedz vietu. MÄs radÄ«sim lielu bedrÄ«ti, un zilonis tajÄ nonÄks. ā
Saulrieta laikÄ viÅi strÄdÄja kÄ plÄns, un zilonis nokrita bedrÄ un nomira.
StÄsta morÄle : tÄ nav fiziskÄ spÄka un aizrautÄ«bas, kas ir svarÄ«ga .
10. GudrÄ ministra padoms
PÅ«ces banda uz vienu nakti uzbruka dažiem vÄrniem un nogalinÄja tos visus. TÄ kÄ vÄrnas naktÄ« nevarÄja skaidri redzÄt, viÅi nevarÄja cÄ«nÄ«ties.
Varu karalis bija tik bÄdÄ«gs, lai dzirdÄtu ziÅas, ka viÅÅ” devÄs pie sava gudrÄ vecÄ ministra. Ministrs viÅam deva padomu un nosÅ«tÄ«ja viÅu atpakaļ.
NÄkamajÄ dienÄ vÄrnas devÄs uz pÅ«ces alu un radÄ«ja dramatisku izrÄdi! Viena vÄrna teica, ka slavÄja pÅ«ces, bet pÄrÄjie viÅu sita! Redzot, pÅ«ka karalis domÄja, ka Ŕī vÄrna ir pÅ«cei. VÄrts turpinÄja dzÄ«vot ar pÅ«cÄm lÄ«dz vienai rÄ«tai, vÄrna lidoja prom un ar savu vÄrnu draugu palÄ«dzÄ«bu ugunsgrÄks uz pÅ«ces alas ieeju! TÄ kÄ pÅ«ces ir nakts radÄ«bas, viÅi nevarÄja redzÄt neko, un visi no viÅiem tika nogalinÄti!
StÄsta morÄle: turiet ienaidniekus lÄ«cÄ« un arÄ« nekad neļaujiet viÅiem uzzinÄt savas stiprÄs un vÄjÄs puses.
JÅ«s varat stÄstÄ«t par Å”iem Panchatantras stÄstiem, lai izskaidrotu morÄlÄs vÄrtÄ«bas bÄrniem. PiemÄram, Panchatantras stÄsti par disciplÄ«nu, draudzÄ«bu, spÄku, inteliÄ£enci un citiem tikumiem var padarÄ«t bÄrnus saprotamus, ko Å”ie morÄli apliecina, un to ietekmi uz viÅu ikdienas dzÄ«vi. Å ie stÄsti var palÄ«dzÄt arÄ« jÅ«su bÄrna lingvistiskajÄ un kognitÄ«vajÄ attÄ«stÄ«bÄ. Lai turpinÄtu attÄ«stÄ«t bÄrna Ä«paŔības, iegÅ«stiet viÅam bÄrnu aktivitÄÅ”u abonÄÅ”anas komplektu, kas satur jautras un interesantas aktivitÄtes. IzmÄÄ£inot Ŕīs aktivitÄtes, arÄ« jÅ«su bÄrns var uzlabot savas citas prasmes.