ProblÄma ar dzemdÄ«bÄm ir skaista
Kad mans partneris un es paziÅojÄm par grÅ«tniecÄ«bu Å”okÄtajiem un pÄrsteigtajiem masiem, es saÅÄmu vienu dedzÄ«gu atbildi, atkal un atkal atkal atkal atkal: "Nekas nav skaistÄks par mÄti." Lai gan es augstu vÄrtÄju tajÄ laikÄ notikuÅ”o noskaÅojumu, es esmu sapratis, ka kÄ mÄte tagad ir 1 gadus veca, ka visi guļ. Akmens aukstums, meli mÄla sejas. Visi. Visus. MÄte nav patiesÄ«bÄ skaista. Ne vienmÄr. Dažreiz mÄte var bÅ«t neglÄ«ta.
Tas nav nekad nebeidzams tauriÅu bufete, un tas ne vienmÄr ir piepildÄ«ts ar sauli un apburoÅ”u piepildÄ«jumu. Tas ne vienmÄr liek man justies pilnÄ«giem, un tas noteikti neļauj man justies konsekventi skaistu vai visu manu auglÄ«go godÄ«bu.
Es nepÄrtraukti pÄrbaudu savas vecÄku spÄjas, pÄc tam nosveru tÄs pret citiem, Å”ausmu un kauns par domu, ka kÄds varÄtu darÄ«t labÄku darbu nekÄ man.
MÄte ir atstÄjusi mani biežÄk nekÄ nejÅ«tÄ«bÄ. TÄ kÄ mans toddler iekod manas kÄjas un izspiež manu seju - no dažiem nomÄktajiem primÄrajiem instinktiem, viÅÅ”, Ŕķiet, nevar noliegt - es esmu iestrÄdzis cÄ«ÅÄ starp tieÅ”o dusmu un nespÄju stingri sodÄ«t. Å ajos brīžos es dzirdu to cilvÄku balsis, kuri aizstÄv pÄrieni, bet es jÅ«tos visu aizraujoÅ”o aizdegÅ”anos, un es esmu stagnÄts, nezinÄdams, ko darÄ«t.
MÄte ir padarÄ«jusi mani greizsirdÄ«gu. AtkÄpÅ”anÄs no paplaÅ”inÄtÄs Ä£imenes ir padarÄ«jusi neiespÄjamu reizÄm iegÅ«t bezmaksas aukles. LaikÄ, kad mÄs neesam bijuÅ”i tik finansiÄli stabili kÄ citi, mans partneris un es esam nonÄkuÅ”i satraukti par Ä£imenes ceļojuma draugiem, kurus draugi ir ievietojuÅ”i no aizjÅ«ras brÄ«vdienÄm, vai jauniem, populÄriem rotaļlietÄm vai dÄrgiem, nekad nÄsÄtiem apÄ£Ärbiem, ko viÅi ir iegÄdÄts. Es nepÄrtraukti pÄrbaudu savas vecÄku spÄjas, pÄc tam nosveru tÄs pret citiem, Å”ausmu un kauns par domu, ka kÄds varÄtu darÄ«t labÄku darbu nekÄ man.
MÄte ir dažkÄrt padarÄ«jusi mani nežÄlÄ«gu. Es reizÄm biju pacietÄ«gs un laipns un saprotams, bet tagad es kļuvu neapmierinÄts un satraukts un neiecietÄ«gs pie cepures piliena - dažreiz ÄtrÄk. Es esmu ÄtrÄks, lai stÄtos pretÄ« cilvÄkiem, kuri, Ŕķiet, atspÄko manu vecÄku taktiku vai mana dÄla uzvedÄ«bu. Ir reizes, kad es nespÄju pÄrvarÄt citu velosipÄda kÄju vai kaitinoÅ”as svilpes, kad mÄÄ£inu pabeigt termiÅu vai atbildÄt uz darba zvanu. Lai gan dažreiz man vajag tikai pÄrtraukumu, es turpinu ikdienas cÄ«Åas un sÄ«kas, detalizÄtas nepatikÅ”anas, lÄ«dz tÄs kļūst tik milzÄ«gas, ka esmu atstÄjis Ä«su droÅ”inÄtÄju un pat Ä«sÄku temperamentu.
MÄte ir atstÄjusi mani nepievilcÄ«gu - emocionÄli, garÄ«gi, fiziski. 10 mÄneÅ”us es zaudÄju kontroli pÄr savu Ä·ermeni, izstiepjot un aizgÄjuÅ”i un slÄdzot tÄdos veidos, kÄ es nezinÄju, ka es jebkad varÄtu. Mani mudinÄja piedzÄ«vot Å”o pilnÄ«go iekÅ”Äjo pÄrÅemÅ”anu kÄ ādÄvanuā vai super spÄku vai brÄ«numu tieÅ”i no MÄtes Zemes, bet tieÅ”Äm, es biju izsmelts un nelabs un konsekventi neÄrts. Tas ir neticami grÅ«ti, jÅ«s zinÄt, ka jÅ«taties, ka jÅ«s nepiederaties savÄ Ä·ermenÄ«, justies kÄ sveÅ”inieks, kas staigÄ savÄ zÄlÄ. Un, kad es runÄju, kad es sÅ«dzÄjos vai sapulcÄjos vai vÄlÄjos, ka mans bÄrns jau iznÄca, es jutos, ka es biju pateicÄ«gs un veltÄ«gs.
MÄte ir atstÄjusi mani izsmeltas tÄlÄk par visu iespÄjamo izpratni. Es, iespÄjams, koledÅ¾Ä esmu izvilkusi dažus naktsdzÄ«ve, un vienlaicÄ«gi varÄju strÄdÄt divas vai trÄ«s darbavietas, bet dzÄ«ve ar mazuli ir Å”ausminoÅ”a un sÄpÄ«ga lieta, ko lÅ«gt no sava Ä·ermeÅa. Es pastÄvÄ«gi jutos, ka es biju Ärpus sevis, esot starp realitÄti un bezsamaÅÄ abstraktu nepareizu saziÅu. Dezodorants tika sajaukts ar zobu pastu. Kondicionieris tika sajaukts ar Ä·ermeÅa mazgÄÅ”anu. ÄÅ”ana nekad neŔķita tikpat svarÄ«ga kÄ 30 minÅ«tes nepÄrtraukta miega. Crying jutÄs kÄ apsveicams pÄrtraukums no modras eksistences, kuru es biju virzÄ«jis.
BÄrna pÄrkÄrtoÅ”ana manas prioritÄtes tik ļoti pÄrkÄrtoja, ka daži džemperi uz mana džempera izrÄdÄ«jÄs saprÄtÄ«gi un trÄ«s dienas bez duÅ”a izklausÄ«jÄs pieÅemami. Viss, ko sabiedrÄ«ba man bija pÄrliecinÄjusi par to, ka mans izskats vairs nav svarÄ«gs. LÄ«dz brÄ«dim, kad es atradu savus gultÅus un nokÄrtoju rutÄ«nu, es tikai rÅ«pÄjos par to, lai katru dienu ar veselÄ«gu bÄrnu un ilgstoÅ”as āāsaprÄta Ŕķembu izietu.
Un taisnÄ«ba, kad es domÄju, ka man bija darÄ«ts, kad mÄtei, iespÄjams, nesaÅemu nekÄdu negodÄ«gÄku, ar Å”aubÄm un greizsirdÄ«bu un izsmelÅ”anu un vilÅ”anos un nepatÄ«kamÄ«bu, es piedzÄ«voju skaistu brÄ«di. Mans dÄls liktu savus mazos, neefektÄ«vos ieroÄus manÄ kaklÄ un izspieda, mani mÄ«lot, kÄ es biju vienÄ«gais, kas varÄtu viÅu mierinÄt. Es vÄroju viÅu rÄpot pirmo reizi vai pirmo reizi staigÄt vai pirmo reizi iemÄcÄ«jos jaunu vÄrdu, un es bÅ«Å”u godÄ«gs cilvÄkiem un viÅu spÄjÄm mÄcÄ«ties. Es noskÅ«pstu galvas galvu vai skatÄs uz viÅa nevainÄ«gu seju, labi ar lÄmumiem, ko es nolÄmu, ka kaut kas mani noveda pie viÅa.
PÄc tam, kad kļuvÄt par mammu, ar visiem pagriezieniem un pagriezieniem, es sapratu, ka man nav vajadzÄ«gs nebeidzams bufete ar tauriÅiem vai pastÄvÄ«gu sauli un apburoÅ”u piepildÄ«jumu. Viss, kas man vajadzÄ«gs, bija tie mazi, brÄ«niŔķīgi mirkļi, kas man atgÄdinÄja par savu mÄrÄ·i: ka visi nepÄrprotami ne brÄ«niŔķīgie mirkļi kalpo kaut ko dziļÄkam, un jÅ«s vienmÄr nevarat bÅ«t dziļi un jautri. VarbÅ«t es bÅ«tu sapratis to ÄtrÄk, ja mÄs nepaliktu mÄ«ti, ka tas viss ir saule un prieks un vienradži katrai sievietei, kas bares bÄrnu.
Es zinu daudzas sievietes, kuras ir guvuÅ”as savas lomas kÄ mÄtes, atrodot prieku un saules gaismu un spilgti katrÄ mirklÄ«. ViÅu pieredze ir derÄ«ga un svarÄ«ga, bet viÅu pieredze man nepieder. Kas ir mans saprast, ka bÄrna uzÅemÅ”ana manÄ pasaulÄ nav sakÄrtojusies gleznainÄ mÄtes fantÄzijÄ, ko es tik ilgi sapÅoju - un tas ir labi. Tas ir labi, lai vienkÄrÅ”i bÅ«tu skaisti.