Kāpēc mēs virzāmies atpakaļ uz Eiropu, neskatoties uz teroristu uzbrukumiem

Saturs:

Kad es piekrÄ«tu vēlmei pārvietot savu Ä£imeni ārzemēs kopā ar draugiem, es bieži tikos ar neskaidrÄ«bu. Mans vÄ«rs, lai gan atbalsta, joprojām nesaprot manas vēlÄ“Å”anās dziļāk dot savu Ä£imeni dzÄ«vÄ«bai, ko viņŔ nevar iedomāties. Es nedomāju, ka ikviens, kas nav dzÄ«vojis ārzemēs, var saprast dziļi iesakņojuÅ”os aizrauÅ”anos ar enculturāciju, kā to var izdarÄ«t kāds, kas to pieredzējis. Bet, kad es domāju par to, kādu dzÄ«vi es gribu dot saviem bērniem, es zinu, ka es gribu, lai tas notiktu ārzemēs. Jā, pat pēc postoÅ”ajiem Briseles uzbrukumiem un uzbrukumiem Ankarā un Stambulā, kā arÄ« ParÄ«zes uzbrukumiem es vēlos pārcelt savu Ä£imeni atpakaļ uz Eiropu.

Es dzirdēju par 22. martā notikuÅ”ajiem uzbrukumiem Briselē, un emocijas, kas man pārgāja, kā plÅ«dmaiņas viļņainā dienā. Bailes, dusmas, vilÅ”anās un apjukums ir tikai dažas, kas manÄ« virpoja, piesātina manu ādu, draudot norÄ«t visu. Bet mÄ«lestÄ«ba, ko es jÅ«tos Å”ai valstij, visai pasaulei, ir pamats, kas tur manas pēdas stingri apstādÄ«tas. Tā ir mÄ«lestÄ«ba, ko es uzskatu, ka nāca no dzÄ«ves ārzemēs. MÄ«lestÄ«ba, ko es gribu, lai mani bērni zinātu. Es Ä«su laiku dzÄ«voju Briselē, un tagad mana sirds saplÄ«st ar saviem cilvēkiem. Kad es saku cilvēkiem, ka es gribu pārvietot savu Ä£imeni atpakaļ uz Eiropu, viņi ārēji nesaprot. Viņi redz tikai iznÄ«cināŔanas un izmisuma attēlus. Melnās, netÄ«rās, pamestās struktÅ«ras un slepeni laikraksti. Bet es redzu kaut ko vairāk.

Brisele bija liela un skaļa, bet es vienmēr jutos klusa un silta. Tā jutās kā mājās, galvenokārt tāpēc, ka tā bija.
Cilvēki rÄ«ko franču un Flamish 'I AM BRUSSELS' reklāmkarogu lasÄ«Å”anu, jo tie pulcējas ziedu tributes, sveces, belgijas un miera karogus un piezÄ«mes Briseles krustojuma priekŔā 2016. gada 22. martā, godinot Briseles upurus pēc trÄ«skārŔās bumbas uzbrukumi Beļģijas galvaspilsētā, kas nogalināja aptuveni 35 cilvēkus un ievainoja vairāk nekā 200 cilvēkus.Belgija 22. martā uzsāka milzÄ«gu manhunt pēc vairāku spridzināŔanas, ko pieprasÄ«ja islāma valsts grupa, kas izvilka caur Briseles lidostu un metro vilcienu, nogalinot aptuveni 35 cilvēkus. jaunākajā uzbrukumā, lai nogādātu asinspirts uz Eiropas sirdi. / AFP / BELGA UN Belga / Aurore Belot / Belgium OUT
Mēs bijām komanda; mājas bāze nebija vieta vai pilsēta, tā bija, kur mēs savācām; kur mēs bijām kopā. Es vienmēr esmu iedomājies, ka esmu vecāki, kā mani vecāki darīja; ar piedzīvojumiem un spontanitāti, kas cīnās par mīlestības un stabilitātes kodolu.

Es biju seÅ”as nedēļas vecs, kad pirmo reizi lidoju lidmaŔīnā. Četri gadi, kad es pirmo reizi aizbraucu uz ārzemēm. Es biju pasaules ceļotājs, pirms es pat zināju, ko tas nozÄ«mēja. Tikai tad, kad mana Ä£imene un es pārcēlāmies atpakaļ no Sanpaulu, BrazÄ«lijas, uz Amerikas Savienotajām ValstÄ«m, es sapratu, ka mana dzÄ«ve kā pasaules ceļotājs nebija norma. Lielākā daļa jauno amerikāņu draugu nekad nav bijuÅ”i lidmaŔīnā, nemaz nerunājot par "ārzemju" valsti. Man tā bija vienÄ«gā dzÄ«ve, ko es kādreiz zināju. Mana mÄ«lestÄ«ba un dzÄ«ve, kuru es izmisÄ«gi gribu, lai mani bērni bÅ«tu.

Kad es domāju par savu bērnÄ«bu, atceras lidmaŔīnas, čemodāni, garāžu pārdoÅ”ana un garas automaŔīnas. Mana Ä£imene vienmēr bija ceļā. Mans tētis bieži devās ceļā uz darbu, un viņa uzņēmums pārcēla viņu četros dažādos laikos, pirms es sasniedzu treÅ”o klasi. Es jÅ«tos kā ceļot tik daudz kā Ä£imene un daloties ar katru jaunu pieredzi, mēs izveidojām ļoti cieÅ”u saikni. Mēs bijām komanda; mājas bāze nebija vieta vai pilsēta, tā bija, kur mēs savācām; kur mēs bijām kopā. Es vienmēr esmu iedomājies, ka esmu vecāki, kā mani vecāki darÄ«ja; ar piedzÄ«vojumiem un spontanitāti, kas cÄ«nās par mÄ«lestÄ«bas un stabilitātes kodolu.

MilzÄ«gi es garām Eiropu, un es vienmēr esmu sapņojis par sava vÄ«ra un bērnu pārvietoÅ”anu atpakaļ uz vienu no manām iecienÄ«tākajām vietām uz Zemes: Brisele.

Visi trÄ«s mani zēni ir dzimuÅ”i Å arlotē, ZiemeļkarolÄ«nā. Mums Å”eit ir lieliska dzÄ«ve, bet es nekad domāju, ka mēs paliksim tik ilgi, cik mums ir. Mans vÄ«rs ir spontāns un piedzÄ«vojums, tāpat kā es, un mēs daudzkārt esam runājuÅ”i par pārcelÅ”anos uz ārzemēm. Es labprāt vēlētos atgriezties Eiropā vai varbÅ«t Austrālijā, un mans vÄ«rs labprāt vēlētos Kostariku vai Belizu. Tomēr pēc tam, kas notika Briselē, es gribu, lai mana Ä£imene tagad atgrieztos Eiropā vairāk nekā jebkad agrāk.

2016.gada 22.martā uzņemtais attēls rāda, ka Amsterdamas Dam laukuma Karaliskajā pilÄ« ir redzamas Beļģijas karoga krāsas, kas godinātas Briseles upuriem pēc trÄ«skārÅ”iem uzbrukumiem Beļģijas galvaspilsētā, kas nogalināja aptuveni 35 cilvēkus un atstāja vairāk nekā 200 cilvēkus ievainots.Belgijs 22. martā uzsāka milzÄ«gu manhuntu pēc virknes sprādzienu, ko apgalvoja islāma valsts grupa, kas izvilka caur Briseles lidostu un metro vilcienu, nogalinot aptuveni 35 cilvēkus jaunākajā uzbrukumā, lai nogādātu asinspirts uz Eiropas sirdi. / AFP / ANP / Evert Elzinga / NÄ«derlande OUT

Es biju 18 gadus vecs, kad mana Ä£imene pārcēlās uz Beļģiju. Man nebija jāiet kopā ar viņiem; Es biju reÄ£istrēts koledžu klasēm Kentuki universitātē, bet es negribēju palaist garām dzÄ«ves Eiropā. Es mēdzu lÅ«gt par citu iespēju pārcelties uz ārzemēm. Es nokavēju uztraukumu, kas nāca ar kustÄ«bu; brÄ«nums un bijÄ«ba par aklimatizāciju jaunai kultÅ«rai un pārcelÅ”anās uz Beļģiju bija vēl pārsteidzoŔāka, nekā es cerēju. Cilvēki bija draudzÄ«gi, pārtika, izcili, un es uzreiz pielāgojos straujajam, bet atvieglotajam dzÄ«vesveidam. Spēja dzert legāli un palikt vēlu pie bāriem un klubiem deva man brÄ«vÄ«bu, ko sirdis vēlējās. MilzÄ«gi es garām Eiropu, un es vienmēr esmu sapņojis par sava vÄ«ra un bērnu pārvietoÅ”anu atpakaļ uz vienu no manām iecienÄ«tākajām vietām uz Zemes: Brisele.

Es vēlos, lai mani bērni izpētÄ«tu nepazÄ«stamu teritoriju. Es gribu, lai viņi pazustu, lai viņi varētu atrast savu ceļu. Es vēlos, lai viņi uzdotu jautājumus un bÅ«tu ieinteresēti par cilvēku, kas dzÄ«vo citādi, kultÅ«ru, paražām un sirdÄ«m. Es vēlos, lai viņi meklē veidus, kā iederēties ar cilvēkiem, kas viņiem nav lÄ«dzÄ«gi; Es vēlos, lai viņi pieliptu kā sāpÄ«gs Ä«kŔķis, lai viņi varētu iemācÄ«ties pielāgoties.

Es atceros, ka braucot ar vilcienu katru nedēļu, uz un no pilsētas. Pirms daudziem gadiem es sēdēju tajā paŔā sēdeklÄ«, kas Å”odien pagriezās uz pelniem. Dažreiz es varu smaržot Briseles gaisu pēc vasaras lietusgāzes, spilgti zaļie koki spÄ«d, it kā svaigi peldē. Å odien vējÅ” kliedza. Tie izcili koki, kas satricināja bailes. Brisele ir pilsēta, kas uzceltas meža vidÅ«, biezie plankumi koki ieskauj katru stÅ«ri, un tagad tas ir sērojams.

Es atceros, ka es pirmo reizi eju cauri La Grand-Place, pārsteidzot ēku sānos iegravēto detaļu. Mūzika vienmēr spēlēja un restorāni palika atvērti visu nakti. Es saņēmu savu pirmo tetovējumu. Tā bija vēsas, mākoņainas dienas vidū; mani draugi un es devos starp klasēm. Tas sāpēja kā ellē, bet pāris brilles no mana iecienītākā Beļģijas alus, Kreik, palīdzēja mazināt sāpes. Brisele bija liela un skaļa, bet es vienmēr jutos klusa un silta. Tā jutās kā mājās, galvenokārt tāpēc, ka tā bija.

Beļģijas policijas darbinieki patrulē Briseles lidostā Zaventemā pēc divkārÅ”ajiem sprādzieniem 2016. gada 22. martā. Bumbu uzbrukumi Briseles lidostā nogalināja 14 cilvēkus un 22. martā atstāja vairāk nekā 90 ievainoti, ugunsdzēsēju dienesta pārstāvis teica AFP. Vietējais Briseles mērs teica, ka atseviŔķa bombardÄ“Å”ana metro stacijā nogalināja aptuveni 20 cilvēkus un ievainoja 106. / AFP / PATRIK STOLLARZ

Es esmu vairākkārt pārgājis caur Zaventem lidostu, ko varu rēķināties; Es joprojām zinu izkārtojumu kā manas rokas muguru. Tā turēja tik daudz no maniem cieŔākajiem hugs; tā grÄ«da savāca asaras no manām patÄ«kamām sejām katru reizi, kad es lidoju un atkal apvienojos ar savu Ä£imeni. Kad es atgriezos atpakaļ uz Amerikas Savienotajām ValstÄ«m koledžai, Zaventem vienmēr gaidÄ«ja mani uz mājām. Un katru reizi, kad es lidoju, es redzēju savu mammu un turu viņu tuvu, nekad nevēlos atlaist. Mans tētis lidoja atpakaļ Zaventemas lidostā tikai pagājuÅ”ajā mēnesÄ«, un mēs nedēļas nogalē runājām par visu Ä£imeni, lai atgrieztos. Tas nozÄ«mē, ka mēs lidosim cauri Å”ai lidostai, kas atradās tik daudzās laimÄ«gās sapulcēs; tas pats, kas Å”odien turēja dÅ«mus un pelnus un asaras.

Mana mamma nesen man teica, ka viņa bieži jautā, vai viņa un mans tētis izdarÄ«ja pareizo izvēli; ja mēs iesaiņojam mÅ«s un pārceļam Ä£imeni visā pasaulē vairākkārt, mēs pametām neveiksmi vai radām nevajadzÄ«gu trauksmi un haosu, ko citādi varētu izvairÄ«ties. Es domāju, ka viņa bija crazy par pat jautāŔanu. "Es nebÅ«tu to mainÄ«jis pasaulei, " es viņai teicu. Un es to domāju.

Man patika augt kā ekspat; mana bērnÄ«ba bija bagāta un daudzveidÄ«ga. Man bija draugi no visas pasaules lÄ«dz brÄ«dim, kad es biju 8 gadi, un runāju divas dažādas valodas diezgan brÄ«vi. Pieredze, ko es dzÄ«voju ārzemēs, veidoja cilvēku, kuru esmu Å”odien, un tāpēc es vienmēr esmu pateicÄ«gs. Es iemācÄ«jos mÄ«lēt visus to paÅ”u neatkarÄ«gi no rases, reliÄ£ijas, etniskās piederÄ«bas un sociālekonomiskā stāvokļa un vērtēt tradÄ«cijas, Ä«paÅ”i tās, kas atŔķiras no manas. Man mācÄ«ja cienÄ«t citas kultÅ«ras un novērtēt maz lietas, piemēram, tÄ«ru Å«deni un jumtu virs manas galvas. Lietas, ko mēs kā amerikāņi bieži vien pieņemam.

Ir tik daudz, ko var iemācÄ«ties tikai no pieredzes, lietas, ko stāsti un verbija nevar mācÄ«t. Ceļojot pasauli, manas acis atvēra skaistumu, kas pastāv ārpus manis. Tas radÄ«ja dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu un sapratni, kas veicina visas manas bÅ«tnes Ŕķiedras. Es dzÄ«voju BrazÄ«lijā un Beļģijā, kā arÄ« vairākas valstis ASV. Man bija iespēja doties uz tādām vietām kā Austrālija, Jaunzēlande un Dubaija. Stokholma, Prāga, Barselona un Florence bija manas absolÅ«tas iecienÄ«tākās pilsētas. Es vēlos, lai mani bērni dzÄ«votu man. Es vēlos, lai viņi piedzÄ«vo pasauli, kā es.

Es vēlos, lai mani bērni izpētÄ«tu nepazÄ«stamu teritoriju. Es gribu, lai viņi pazustu, lai viņi varētu atrast savu ceļu. Es vēlos, lai viņi uzdotu jautājumus un bÅ«tu ieinteresēti par cilvēku, kas dzÄ«vo citādi, kultÅ«ru, paražām un sirdÄ«m. Es vēlos, lai viņi meklē veidus, kā iederēties ar cilvēkiem, kas viņiem nav lÄ«dzÄ«gi; Es vēlos, lai viņi pieliptu kā sāpÄ«gs Ä«kŔķis, lai viņi varētu iemācÄ«ties pielāgoties.

BÅ«s biedējoÅ”i pārcelt savu Ä£imeni ārzemēs, ņemot vērā to, kas Å”odien notika Briselē. Un, ņemot vērā pirms dažiem mēneÅ”iem ParÄ«zē. Bet es joprojām plānoju. Man joprojām ir cerÄ«bas dzÄ«vot ārzemēs, aizdedzināt piedzÄ«vojumu dzirksteles katrā no maniem trim zēniem. Es nevaru gaidÄ«t, lai noskatÄ«tos savus garus tādā veidā, kādā pasaulē, kas pārsniedz to, ko viņi jebkad varētu saprast.

IepriekŔējais Raksts Nākamais Raksts

Ieteikumi Māmiņāmā€¼