KÄ mani draugi un Ä£imene man palÄ«dzÄja manÄ aborts
Mana pirmÄ grÅ«tniecÄ«ba beidzÄs ar aborts. Mans partneris un es aktÄ«vi mÄÄ£inÄjÄm iedomÄties un bija sajÅ«smÄ, kad mÄs veiksmÄ«gi gaidÄm pirmo mÄnesi. Bet mazÄk nekÄ nedÄļu pÄc pirmÄ pozitÄ«vÄ grÅ«tniecÄ«bas testa es sÄku smÄrÄties un pÄc tam asiÅot. Manas aborts tika apstiprinÄts laboratorijÄs, kurÄs bija manas vecmÄtes. Tas bija postoÅ”i, un es atklÄju, ka gribu par to runÄt, pat cilvÄkiem, kuri nezinÄja, ka esmu stÄvoklÄ«. Es biju pirmais draugs, kurÅ” mÄÄ£inÄja iedomÄties, tÄpÄc es zinu, ka daudziem no viÅiem nebija ne jausmas, ko darÄ«t, lai palÄ«dzÄtu man tik grÅ«ti. Bet tur bija dažas vienkÄrÅ”as lietas, ko mani mīļie darÄ«ja, kas lika man justies atbalstÄ«tiem. Mani draugi palÄ«dzÄja man caur aborts, un es esmu uz visiem laikiem pateicÄ«gs par bažÄm, aprÅ«pi un atbalstu, ko viÅi man deva.
DiemžÄl, joprojÄm pastÄv stigma ap abortu, un bija laiks pÄc tam, kad es pazaudÄju savu mazuli, ka es nebiju pÄrliecinÄts, ka tas ir labi, lai tieÅ”Äm par to runÄtu. Lai gan, protams, es zinÄju, ka man nevajadzÄtu kauns, tas bija neÄrti atklÄt kaut ko tik intÄ«mu. Bija brīži, kad es uztraucos, ka man kaut kÄ "neizdevÄs", un ka man ir jÅ«tams neÄrtÄ«bas mana Ä·ermeÅa trÅ«kumos. TomÄr, runÄjot par to ar saviem draugiem un Ä£imeni, man palÄ«dzÄja mazinÄt kÄdu no kauns un Äipu pie stigmas. Daži no tiem, kÄ mani draugi un Ä£imene iznÄca, tobrÄ«d varÄtu Ŕķist mazi, bet saÅemtÄs atbalsta un solidaritÄtes un empÄtijas sajÅ«tas nekad nav izbalÄjuÅ”as. ViÅi patieÅ”Äm bÅ«tu pÄrsteigti, izlasot Å”o, zinot, ka Ŕī mazÄ lieta, ko viÅi darÄ«ja, ir visai atŔķirÄ«ga.
ViÅi klausÄ«jÄs
Tas var Ŕķist acÄ«mredzams; bet man vajadzÄja vietu un komfortu, lai apstrÄdÄtu emocijas. Man ir daudz labÄka apstrÄde, kad varu to izdarÄ«t skaļi. Es raudÄju pa tÄlruni. Es raudÄju ar draugiem. Es raudÄju, kad es runÄju ar savu mÄti. Es tieÅ”Äm negribÄju pÄrliecinÄt, ka viss bÅ«tu OK. Man bija vajadzÄ«gs, lai zinÄtu, ka ir labi sajust to, ko es jutos, un ka maniem draugiem bija mana mugura.
VakariÅu ieveÅ”ana ir tas, ko jÅ«s darÄ«tu kÄdam, kuram bija tikai bÄrns. Tas ir tas, ko jÅ«s darÄ«tu kÄdam, kas sÄp nÄvi. SavÄ ziÅÄ mans Ä·ermenis un prÄts iet cauri abÄm Ŕīm lietÄm.
Kad mani draugi mani aicinÄja reÄ£istrÄties, lai gan saruna nav sÄkusies, "kÄ jÅ«s jÅ«taties par savu aborts?" viÅi man dotu iespÄju par to runÄt. VienkÄrÅ”i jautÄjiet, "kÄ tu esi Å”odien?" bija brÄ«niŔķīgs. Es varÄtu viÅiem pateikt, kÄ es patieÅ”Äm biju, un tad man tas deva iespÄju runÄt par to, kÄ jutÄs. Dažreiz es vienkÄrÅ”i saku "labi", un mÄs to atstÄtu. Bet citos laikos man bija detalizÄti laboratorijas, kas man bija vajadzÄ«gas, lai saÅemtu, un cik priecÄjos, ka esmu pabeidzis aborts, un man nav vajadzÄ«ga medicÄ«niska procedÅ«ra. Kaut arÄ« es uzlieku drosmÄ«gu seju, viÅi neatzina, kad mans smaids vobÄ«ja vai mana balss ieplÅ«st. ViÅi deva man istabu, lai strÄdÄtu ar emocijÄm, un viÅi klausÄ«jÄs katru reizi. Pat ja viÅiem bÅ«tu grÅ«ti, un pat tad, kad viÅi nezinÄja, ko teikt, viÅi mani pietiekami cienÄ«ja, lai uzklausÄ«tu mani.
ViÅi rÅ«pÄjÄs par lietÄm, ko es negribÄju
Es neesmu gatavojies pieminÄt manu grÅ«tniecÄ«bu un aborts ar vienu no saviem draugiem, jo āāmÄs neesam bijuÅ”i Ä«paÅ”i tuvi kopÅ” koledžas. TajÄ brÄ«dÄ« viÅÅ” dzÄ«voja vairÄk nekÄ stundu no manis un bÅ«t godÄ«gam Es jau jutu, ka man bija daudz atbalsta. Bet, kad viÅÅ” man jautÄja, vai esmu ieinteresÄts rÄ«koties spÄlÄ, ko viÅÅ” ražoja. Es darÄ«ju matemÄtiku, un, ja man bija iespÄja vÄlreiz iedomÄties, tad, visticamÄk, es bÅ«tu pÄrÄk liela grÅ«tniecÄ«ba, lai varÄtu spÄlÄt ne-grÅ«tnieci. Es viÅam pateicu, ka neesmu pÄrliecinÄts, "... iemeslu dÄļ", un tad viss stÄsts iznÄca. ViÅÅ” ne tikai klausÄ«jÄs, bet viÅÅ” un viÅa partneris nekavÄjoties teica, ka dos mums vakariÅas.
Es biju grÄ«das dÄļ viÅa augstsirdÄ«ba. Bija lieliski zinÄt, ka, lai gan mÄs nerunÄjam bieži, viÅÅ” joprojÄm bija mans mugurs. Lai gan man bija tikpat daudz vÄ«rieÅ”u draugu, cik man bija sievietes, es, protams, vairÄk paļÄvos uz Ä·ekars sievietÄm. Tas bija tik atsvaidzinoÅ”i, ka vÄ«rietis bija tik satraukts par visu. Un viÅÅ” ir super feminists, tÄpÄc es zinu, ka viÅÅ” labprÄt saka āf * ck kaunsā. Tas man palÄ«dzÄja justies drosmÄ«gi.
Ne tikai tas ir noderÄ«gi, ja ir kaut kas mazÄk jÄuztraucas par to, kad jÅ«s uztraucaties par to, ka jÅ«s darÄt, bet žestu par to, ka kÄds ir vakariÅas, ir diezgan liels. Es nesapratu, cik daudz Ŕī jautÄjuma - "ko darÄ«t vakariÅÄm?" - jÅ«su ikdienas faktori. Kad es strÄdÄju ar tik daudzÄm citÄm, lielÄkÄm emocijÄm, bija noderÄ«gi, lai bÅ«tu par vienu mazÄk ikdieniŔķu lietu, kas jÄuztraucas. Un vakariÅas ir tas, ko jÅ«s darÄ«tu kÄdam, kam tikko bija bÄrns. Tas ir tas, ko jÅ«s darÄ«tu kÄdam, kas sÄp nÄvi. SavÄ ziÅÄ mans Ä·ermenis un prÄts iet cauri abÄm Ŕīm lietÄm.
ViÅi nosÅ«tÄ«ja man kartes
Es nekad nebÅ«tu domÄjis par to darÄ«t, ja nebÅ«tu saÅÄmis karti no vecmÄmiÅas. ViÅa nekad nav bijusi aborts, un manai mammai nebija. Un es esmu pÄrliecinÄts, ka 50. un 60. gados, kad viÅa un viÅas draugi bija bÄrni, tÄ bija daudz mazÄk apspriesta pieredze. TomÄr viÅa zinÄja, ka esmu sÄpÄ«ga.
ViÅas lÄ«dzjÅ«tÄ«bas karte bija tik salda. Tas bija vienkÄrÅ”s, tikai piezÄ«me, ka viÅa domÄja par mani, un man bija žÄl par manu zaudÄjumu. Bija patÄ«kami zinÄt, ka man bija viÅas domas, bet tas bija vÄl labÄk, ka man bija atzinÄ«ba par bÄrna esamÄ«bu. Es patieÅ”Äm vÄlÄjos, ka sÄkumÄ, jo tas viss jutÄs tik reÄli. Man trÅ«kst kaut ko, kas bija tikko bijis iespÄja pastÄvÄt. Es paturÄju pozitÄ«vu grÅ«tniecÄ«bas testu atvilktnÄ. Tas bija Å”Äds virpulis: uzzinÄt, ka es esmu stÄvoklÄ«, un pÄc tam zaudÄju Å”o grÅ«tniecÄ«bu nedÄļas laikÄ. TÄ bija jÅ«tama nereÄla. Man vajadzÄja, lai tÄ bÅ«tu reÄla, lai manas milzÄ«gÄs emocijas jutos pamatotas. Es cietu zaudÄjumus. Un, ja kÄds cieÅ” zaudÄjumus, jÅ«s nosÅ«tÄt viÅiem karti.
ViÅi mani traucÄja, kad man tas bija vajadzÄ«gs
RunÄjot par manu aborts, man palÄ«dzÄja. Bet tÄ arÄ« runÄja par citÄm lietÄm. Mani draugi bija gatavi apburt un baudÄ«t kafiju un skatÄ«ties filmas. Tas palÄ«dzÄja man zinÄt, ka manÄ dzÄ«vÄ vÄl daudz kas notiek, nekÄ mÄÄ£inÄt iedomÄties. Tas bija patÄrÄ, jo es biju visu iznÄcis: Åemot manu bazÄlo Ä·ermeÅa temperatÅ«ru, Åemot agrÄ«nÄs grÅ«tniecÄ«bas testus un tad domÄju, vai grÅ«tniecÄ«ba ir dzÄ«votspÄjÄ«ga. Bija patÄ«kami pÄrtraukt.
Es mÄ«lÄju tumÅ”Äs vai emocionÄlÄs filmas, bet pÄkÅ”Åi viss, ko es gribÄju skatÄ«ties, bija lietas, kas mani nemaksÄja emocionÄli. Un mani draugi bija vairÄk nekÄ priecÄ«gi skatÄ«ties Zoolander un Mean Girls par miljono reizi.
ViÅi turÄja manu roku caur manu turpmÄko grÅ«tniecÄ«bu
Mans tagad-5 gadus vecais dÄls tika iecerÄts mÄnesi un pusi pÄc manas aborts. Å Ä«s grÅ«tniecÄ«bas pirmÄs dienas bija vismazÄk nervozas. Es pÄrmÄrÄ«gi analizÄju katru simptomu un satricinÄjumu. Es nevarÄju gaidÄ«t brÄ«di, kad varÄtu atklÄt sirdsdarbÄ«bu. Es freted. Daudz.
Man vajadzÄja novÄrst uzmanÄ«bu un pagÄjuÅ”u laiku, lÄ«dz beidzÄs pirmais trimestris. TÄ kÄ man bija ziÅas par aborts ar daudziem cilvÄkiem, es neuzturÄju to, ka es vÄlreiz esmu stÄvoklÄ«. Man vajadzÄja savu draugu un Ä£imenes atbalstu Å”ajÄs grÅ«tniecÄ«bas nedÄļÄs tikpat daudz, cik man vajadzÄja pirms tam. Es saprotu, ka ne visi, kas iet cauri aborts, atradÄ«s visas tÄs paÅ”as lietas, ko es darÄ«ju. Bet nav nekÄdu kaitÄjumu, jautÄjot, kas kÄdam ir nepiecieÅ”ams. JÅ«s nekad nevarat nepareizi klausÄ«ties, un es esmu tik pateicÄ«gs, ka viÅi tur bija, lai klausÄ«tos un atbalstÄ«tu mani, tomÄr man vajadzÄja.