KÄpÄc mÄs svinam ZiemassvÄtkus, pat ja mÄs neticam Dievam
Å ogad, tÄpat kÄ katru gadu pirms un katru gadu, mana Ä£imene svinÄs ZiemassvÄtkus kopÄ, nekoncentrÄjoties uz reliÄ£iju. Mans partneris un es esam agnostiÄ·i, kuri esam apzinÄti nolÄmuÅ”i nepiedÄvÄt saviem bÄrniem kÄdu noteiktu pÄrliecÄ«bu kopumu, galvenokÄrt tÄpÄc, ka mÄs paÅ”i neticam nevienai no Ŕīm lietÄm. Ja vÄlÄk dzÄ«vÄ mans dÄls un mana meita kaut kÄdÄ brÄ«dÄ« tic ticÄt, tas ir lieliski. LÄ«dz tam mÄs koncentrÄjamies uz morÄli humÄnistiskiem un altruistiskiem iemesliem, tÄdÄm lietÄm kÄ dÄsnums, taisnÄ«gums un laipnÄ«ba (vienmÄr ar paÅ”aizsardzÄ«bas brÄ«dinÄjumu vispirms).
Esmu pametusi savu katoļu audzinÄÅ”anu (galvenokÄrt viÅu viedokļu dÄļ par LGBTQ jautÄjumiem un saviem jautÄjumiem saistÄ«bÄ ar seksualitÄti), un mans partneris lÄ«dzÄ«gi atteicÄs no luterÄÅu identitÄtes. MÄs vairs neesam reliÄ£iski. Es domÄju, ka jÅ«s varÄtu teikt, ka neesam kristieÅ”i - jo mÄs neticam, ka JÄzus bija dieviŔķs; tomÄr kultÅ«ras ziÅÄ mÄs esam kristieÅ”i, proti, svÄtku dienÄs un stÄsti, kurus mÄs esam izauguÅ”i. Lai gan man nav prakses, es joprojÄm jÅ«tos katoļu daudzos veidos. Man ir liela Ä«ru Ä£imene. Man joprojÄm ir mÄ«lestÄ«ba pret svÄtajiem. Es joprojÄm jÅ«tos kÄ mÄjÄs katoļu kÄzas un bÄres. Es joprojÄm svinÄju kristÄ«gÄs brÄ«vdienas, tostarp ZiemassvÄtkus.
TomÄr, es esmu nonÄcis pie iemesliem, kÄpÄc es svinÄju ZiemassvÄtkus ar saviem bÄrniem: es joprojÄm vÄrtÄju tradÄ«cijas un uzsvaru uz kopÄ«bu un dÄsnumu, kas nÄk kopÄ ar brÄ«vdienu.
TÄpÄc es joprojÄm runÄju par JÄzus dzimÅ”anu. Man joprojÄm ir mazs dzimtenes komplekts, un mani bÄrni mÄ«l aplÅ«kot mazo bÄrnu JÄzu savÄs pļavÄs. TÄ vietÄ, lai uzsvÄrtu, ka viÅÅ” ir Dieva dÄls, es esmu stÄstÄ«jis par dÄsnumu. Galu galÄ, ļoti grÅ«tniecei un darbam Marijai bija nepiecieÅ”ama vieta, kur gulÄt un nodot savu bÄrnu. ViÅas vÄ«rs darÄ«ja visu iespÄjamo, lai atbalstÄ«tu un nodroÅ”inÄtu viÅu. Un jauks nama turÄtÄjs redzÄja, ka viÅiem vajadzÄja un piedÄvÄja visu, ko viÅÅ” varÄja: patversme kÅ«tÄ«. Tas ir jauks stÄsts.
Tas ir ne tikai jauks stÄsts, bet arÄ« savlaicÄ«gs, Åemot vÄrÄ paÅ”reizÄjo SÄ«rijas bÄgļu krÄ«zi. Es vÄlos, lai mani bÄrni zinÄtu un saprastu patieso dÄsnumu, lai viÅi padarÄ«tu pasauli par labÄku vietu. Es domÄju, ka tas ir globÄlÄ lÄ«menÄ«, bet arÄ« personÄ«gÄ. Es gribu, lai viÅi sÄdÄtu blakus bÄrnam, kurÅ” ir vientuļŔ autobusÄ.
Lai soli pa solim aizÅemtu laipnÄ«bu, mÄs lasÄm The Little Drummer Boy (ar manu mīļÄko ilustrÄciju: Ezra Jack Keats). Å Ä« grÄmata stÄsta par mazu zÄnu, kurÅ”, neraugoties uz bagÄtÄ«bu un dÄvanu, lai dotu JÄzum, nolemj dÄvanu, ko viÅÅ” var dot, spÄlÄt viÅa bungu viÅam. MÄs runÄjam par to, kÄ mums vienmÄr ir kaut ko dot, pat ja tÄ nav dÄrga dÄvana.
MÄs iepriecinÄmies. MÄs esam sÄkuÅ”i jaunu tradÄ«ciju, izvÄloties rotaļlietas, ko mÄs vairs neizmantojam, un ziedojot tos. Tagad, kad mans dÄls ir pietiekami vecs, lai saprastu, viÅÅ” ar prieku ļauj aiziet no mazÄk izmantotajÄm rotaļlietÄm un ir priecÄ«gs, ka viÅi padarÄ«s citus bÄrnus laimÄ«gus. Protams, ir jÄga padarÄ«t vietu jaunajiem, kurus viÅi, protams, saÅems, bet viÅi ir priecÄ«gi atdot rotaļlietas citiem bÄrniem, kuriem tie ir nepiecieÅ”ami. Es ļÄva manam dÄlam izvÄlÄties mazus priekÅ”metus mÅ«su tuvÄkajiem draugiem un Ä£imenei. ViÅÅ” palÄ«dz man aplaupÄ«t. ViÅÅ” priecÄjas redzÄt viÅu reakcijas, atverot dÄvanas, ko viÅÅ” izvÄlÄjÄs. Manam tÄvam ir pÄris zeÄ·es, kas izskatÄs kÄ hamburgeri, un mans dÄls smaida, kad viÅÅ” redz savu vectÄvu valkÄjot viÅus - tas ir, viÅa prieks, bieži.
Ja dÄsnums ir galvenÄ mÄcÄ«ba un tradÄ«cija, mans partneris un es gribu, lai kopÄ«ba nebÅ«tu tik tÄlu aiz tÄ. Å is ir gadalaiks, kad mÄs ieliekam Ä£imenes laiku virs visÄm lietÄm.
Tas ir tik pievilcÄ«gi Å”ajÄ gadalaikÄ, kad dienas ir visÄ«sÄkajÄ laikÄ, lai aplaupÄ«tu sirdi un mÄjÄs un koncentrÄtos uz viena otras uzÅÄmumu un izbaudÄ«tu lietas kopÄ. VairÄk laika pavadÄm virtuves cepÅ”anÄ. MÄs lasÄm daudz grÄmatu kopÄ. (Mani bÄrni katru dienu decembrÄ« iegÅ«st jaunu grÄmatu, kad rÄÄ·inÄmies uz ZiemassvÄtkiem.) MÄs veltÄm savu laiku, rÅ«pÄ«gi dekorÄjot mÄju. MÄs kopÄ skatÄmies brÄ«vdienu filmas.
KopumÄ mÄs izmantojam visas iespÄjas, lai darÄ«tu visu kopÄ. Faktiski, ZiemassvÄtku tuvums ziemas saulgriežam nav nejauŔība. Un visi svÄtki un gaismas un jautrs Ä£imenes laiks palÄ«dz saglabÄt savu depresiju. Es uzskatu, ka, Åemot vÄrÄ to, ko gaidÄ«sim un plÄnosim, tas ļaus nodot laiku lÄ«dz ilgÄkÄm dienÄm, kad man ir vieglÄk. Ir jÄga, ka mÅ«su senÄi izvÄlÄtos Å”o laiku svÄtkiem un svinÄ«bÄm: viÅi tikko mÄÄ£inÄja nenonÄkt riekstiem bez pietiekami daudz saules gaismas.
Mums nav bijis problÄmu svinÄt ZiemassvÄtkus un izbaudÄ«t visas tÄs tradÄ«cijas, nepaskaidrojot, ka Dievs ir Ŕī visu zinoÅ”Ä bÅ«tne, ka mums vajadzÄtu baidÄ«ties un cienÄ«t un mÄ«lÄt visu. Un par to es priecÄjos, jo man bija viena lieta, ar kuru es cÄ«nÄ«jos. Augot, es gribÄju bÅ«t mÅ«Ä·ene, un mana lielÄkÄ vÄlme bija bÅ«t svÄtajam, un tomÄr es cÄ«nÄ«jos, lai mÄ«lÄtu bÅ«tni, kuru es nekad nebiju saticis vairÄk, nekÄ es mÄ«lÄju savus vecÄkus.
PastÄvÄ«gi teicis, ka man vispirms bÅ«tu jÄievieto Dievs, bija man patieÅ”Äm grÅ«ts un neiespÄjams. Es jutu, ka pat tad, kad es centos tik labi, kÄ es varÄtu bÅ«t labs katoļsirdÄ«gs, es nokrita. Es nevÄlos, lai mani bÄrni bÅ«tu labi, jo viÅiem jÄbÅ«t. Es vÄlos, lai viÅi bÅ«tu labi, jo tas ir pareizi, un tÄpÄc, ka tas novedÄ«s pie viÅiem laimÄ«gÄkas un piepildÄ«tÄkas dzÄ«ves. Es arÄ« vÄlos, lai viÅi novÄrtÄtu dzÄ«vÄ«bu pÄc nominÄlvÄrtÄ«bas. Daudzos veidos es jutos kÄ augt, lai ticÄtu katram brÄ«numainajam un burvÄ«gajam katolicismam, kas padziļinÄja realitÄti.
Kad es sapratu, ka es nepiekrÄ«tu visÄm BaznÄ«cas mÄcÄ«bÄm, es no baznÄ«cas esmu izmisis. Es visu ticÄju: brÄ«numiem, svÄtajiem, sargiem eÅÄ£eļiem, debesÄ«m, ellei, JÄzum skatoties uz mani; Marija skatÄs uz mani. Es ticÄju, ka, ja es bÅ«tu pietiekami laba meitene, es no tÄ saÅemtu brÄ«numu. Protams, tas labÄkajÄ gadÄ«jumÄ Å”Ä·iet bÄrniŔķīgs un sliktÄkajÄ gadÄ«jumÄ smieklÄ«gi savtÄ«gs, bet es biju bÄrns. Tas bija kÄ brÄ«dis, kad es atklÄju, ka ZiemassvÄtku vecÄ«tis vÄlreiz nepastÄv, tikai tik daudz sliktÄk.
Tas ir daļa no iemesla, kÄpÄc mÄs nesakÄm saviem bÄrniem par Santa. Vai arÄ«, protams, viÅÅ” nÄk uz augÅ”u, jo viÅÅ” ir visur, un jÄ, mÄs esam apmeklÄjuÅ”i viÅu tirdzniecÄ«bas centrÄ. Bet mÄs neizliekamies kÄ jebkura dÄvana zem koka. MÄs nepievienojam burvju, ja nav.
Neskatoties uz to, mans dÄls ir nolÄmis, ka viÅÅ” tic Santa Claus, jo es viÅam pateicu, ka viÅÅ” var izvÄlÄties, ko viÅÅ” uzskata. Tas noteikti sagatavoja mani lielÄkiem jautÄjumiem par dzÄ«vi, ko viÅÅ” varÄtu nÄkt klajÄ, kad viÅÅ” kļūst vecÄks. ViÅÅ” izvÄlas ticÄt, un es to neatsaucu vai pilnÄ«bÄ iet kopÄ. Tikai tÄpÄc, ka viÅÅ” izvÄlas ticÄt Santa, nenozÄ«mÄ, ka es dodu kÄdam, ko es neticu par dažÄm dÄvanÄm, kuras esmu gotten saviem bÄrniem.
BrÄ«vdienÄs ir pietiekami daudz burvju bez faktiskas burvÄ«bas. Man nav nepiecieÅ”ams ZiemassvÄtku vecÄ«tis vai ticÄt, ka JÄzus ir Dieva zemes izpausme, lai baudÄ«tu ZiemassvÄtkus. Man vajag savu Ä£imeni, varbÅ«t koku un labu mÅ«ziku. Neliels olu ogurs nebÅ«tu ievainots. Man vajag tradÄ«cijas un es esmu pateicÄ«gs par mÅ«su ÄrtÄ«bÄm. Man ir jÄdod dÄsni. Man ir jÄsniedz kultÅ«ra un tradÄ«cijas, kuras mans bÄrns bagÄtinÄs pÄrÄjo savu dzÄ«vi. Ja tas nav maÄ£ija, es nezinu, kas tas ir.